Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Adrija Sietiņsone stāsta – ja produkta marķējumā ir norādīta atsauce "bio, eko, organic", tad vēl tas nenozīmē, ka tas ir bioloģisks produkts.
„Bioloģiskam produktam ir jābūt Eiropas kopienas logo, kontroles institūcijas koda numuram un produkta izejvielu izcelsmes norādei,” skaidro Sietiņsone.
Lai iegūtu bioloģisko sertifikātu, ražotājam jāizpilda daudz noteikumu. Galvenais – lai bioloģisks būtu ne tikai pats pamatprodukts, bet arī piedevas – cukurs, ķimenes, zemenes. Stingrās prasības nedaudz sadārdzina produktu.
Mālpils pagasta “Lejniekus” jau no attāluma var pazīt pēc kazu kalna – saimnieki kaudzē sakrāvuši laukakmeņus, lai mazajiem kazlēniem būtu kur muskuļus trenēt un nagus deldēt. No 40 slaucamām kazām šeit iegūst pienu, dažādus jogurtus, kā arī svaigus un kūpinātus sierus. Problēmu pārdot nav – bioloģiskie veikali gan Rīgā gan citviet labprāt ņem pretī „Lejniekos” gatavoto produkciju.
Saimniece Dace Ozoliņa skaidro, ka bioloģiskās saimniecības produkcija ir dārgāka, jo viņa, piemēram, nevar „to pienu tik daudz izslaukt, cik konvencionālās saimniecības”.
„Kazas tiek barotas bez jebkādiem stimulantiem – tas ir siens, zāle, pašaudzēti nemigloti graudi. Pērkam tikai bioloģiskās minerālvielas un sāli,” skaidro Ozoliņa.
Ja uz iepakojuma redzams Eiropas Savienības logotips lapas veidolā – tad ir droši, ka produkts ekoloģiski tīrs. Uz krāsainajiem iepakojumiem tiek likta zaļā lapiņa, uz melnbaltajiem – melnbalta. Ja saimniecība ieguvusi sertifikātu, tas nenozīmē, ka kontroles institūcijas var atpūsties – ražotājus pārbauda regulāri.
„Brīnums – pārbaudītāji mēnesi nav bijuši, bet ir tā, ka dažkārt nedēļā divas trīs reizes pārbauda, vai atbilst bioloģiskai saimniecībai. Pārbauda arī Lauku atbalsta dienests - par dzīvniekiem, par pārstrādi, vairāk, nekā vajag,” stāsta saimnieks Valdis Ozoliņš.
Sietiņsone skaidro, ka PVD papildus pārbauda, vai kontroles institūcijas ir korekti izvērtējušas šo saimniecību darbu, pareizi pieņēmušas lēmumus, ka šie produkti atbilst bioloģiskās lauksaimniecības pamatprasībām. Notiek pārbaudes arī tirdzniecības tīklos.
Ja konstatēti lieli pārkāpumi, sertifikāts tiek anulēts vai noteikts pārejas periods. „Lejniekos” tā nav gadījies. Viņi strādā ar apziņu, ka bioloģiskajai pārtikai ir nākotne.
„Tā ir pārliecība. Ir svarīgi, ko tu ēd, kas paliks pēc tevis, ko ēdīs tavi mazbērni, bērni, un kādu mēs zemi atstāsim pēc savas saimniekošanas nākamajām paaudzēm. Vai tā būs tīra vai piegānīta,” uzsver Dace Ozoliņa.
Šodien „Lejniekos” pļauj sienu. Laukos briest auzas, mieži un zirņi. Raža pagaidām solās būt laba – kaziņām ziemā būs ekoloģiski tīra barība.
