Revidents

«Revidents». Kā ārstēt iesnas?

Revidents

«Revidents». Kā tiek skaitītas vēlēšanu balsis?

Revidents. Kā ārstēt iesnas?

Kā ārstēt un kā labāk neārstēt iesnas? Skaidro ārste un farmaceits

Vīrusa izraisītas iesnas visbiežāk rada vien sliktu pašsajūtu – tek deguns, grūti paelpot un sāp galva. Nereti cilvēki steidz iegādāties dažādus pretiesnu līdzekļus, tomēr, lai arī šķietami tie ir iedarbīgi, ilgtermiņā var radīt kaitējumu veselībai. Kas jāņem vērā, ārstējot iesnas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents" skaidroja otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga un farmaceits Vadims Brižaņs.

ĪSUMĀ:

Bezrecepšu zāles pret iesnām

Visus aptiekās pieejamos bezrecepšu medikamentus var iedalīt trīs grupās. Pirmā no tiem ir tā sauktie dekongistanti, kas mazina deguna gļotādas tūsku un mazina izdalījumus.

Sumeraga skaidroja: "Tie var būt topiski, tātad – kas darbojas pašā degunā. Tie ir deguna pilieni, ziedes, spreji. Vienalga, kādā formā, bet tas, ko mēs uzpilinām tieši uz gļotādas. Un otra forma ir tie, kas darbojas sistēmiski – tātad tabletes, sīrupi. Mēs tos apēdam, un tad caur asinsriti šī  viela nokļūst deguna gļotādā un izraisa tūskas un izdalījumu mazināšanos."

 

Trešajā grupā ietilpst jūras vai sālsūdens. Šis preparāts palīdz noskalot vīrusus no deguna gļotādas un, pateicoties sāls sastāvam, tas ir ar antiseptisku iedarbību.

Lētākie pretiesnu medikamenti Latvijas lielākajās internetaptiekās ir inhalācijas zīmuļi, kuru cena parasti ir ap diviem eiro. Līdzīgās cenās ir arī dažādu ražotāju un tilpumu deguna pilieni.

Nedaudz dārgāki ir deguna geli, kas maksā četrus līdz piecus eiro. Bet lielākā produktu izvēle, līdz ar to arī cenu amplitūda ir dažādiem deguna aerosoliem, tabletēm un sīrupiem. Starp šiem medikamentiem lētākais ir jūras vai sālsūdens aerosols, bet dārgākie – pretiesnu sīrupi.

"Revidents" vērsās vairākās aptiekās, lai noskaidrotu, kad un kādus pretiesnu preparātus biežāk iegādājas to klienti, un izrādās, ka visaktīvāk šos produktus cilvēki iegādājas no septembra līdz pat maijam. Ziemā biežākie iemesli šo medikamentu iegādei ir saaukstēšanās, bet pavasarī – alerģiskas iesnas.

Pieprasītākie ir dažādi pretiesnu aerosoli – dekongistanti, apliecina "Mēness aptieka" un "Apotheka" interneta aptieku, kā arī "Benu" aptiekas pārstāvji.

"Mēness aptiekā" arī pēdējā laikā aug to klientu skaits, kas priekšroku dod iekšķīgi lietojamiem līdzekļiem, piemēram sīrupam un tabletēm, kā arī jūras ūdenim. Savukārt "Benu" klienti pēdējā laikā mēdz jautāt pēc dabas vielas saturošajiem līdzekļiem, iecienītas ir arī ārstniecības augu ekstraktus saturošas tabletes un pilieni.

Tātad lētākās "zāles" pret iesnām ir inhalācijas zīmuļi, bet populārākie – aerosoli – dekongistanti.

Ko no tā iesaka veselības eksperti

Farmaceits Vadims Brižaņs raidījumā skaidroja, ka spēcīgākie bezrecepšu medikamenti, kas sniedz gandrīz tūlītēju iedarbību, ir dekongistanti. Atpazīt tos var, apskatot produkta sastāvu, jo šādi produkti visbiežāk saturēs aktīvās vielas – ksilometazīnu vai oksametazīnu.

 

Galvenā to būtība ir samazināt tūsku. Taču šīs zāles to paveic, sašaurinot asinsvadus. Aerosoli, pilieni un geli iedarbojas uz deguna gļotādā esošajiem asinsvadiem, bet sistēmiskie jeb sīrupi un tabletes – uz visu ķermeni.

"Sevišķi vecākā gadagājuma pacientiem, kuriem ir problēmas ar kardiovaskulāro sistēmu, paaugstināts spiediens, – tie vispār ir kontrindicēti. Ja cilvēks pēc 60 un viņam ir paaugstināts asinsspiediens, tad viņam ļoti uzmanīgi vajag lietot šos pilienus," brīdināja farmaceits.

Ar lielu piesardzību šādu medikamentu lietošanu vērtēja arī otorinolaringoloģe Gunta Sumeranga: "Lai cīnītos ar vīrusu, mums ir vajadzīga mūsu armija – mūsu imūnā sistēma. Mūsu imūnā sistēma tiek piegādāta caur šiem paplašinātajiem asinsvadiem. Atkal pastiprināti izdalījumi ir vajadzīgi, lai tiktu aizskalots projām vīruss un nomirušās šūnas un tā tālāk. Tāpēc tas viss mums ir vajadzīgs!"

Šie līdzekļi arī izraisa atkarību. Tā rodas tad, kad asinsvadi deguna gļotādā ilgstoši ir sašaurināti, audi ir tādā kā "bada stāvoklī" un dažkārt tiek pat neatgriezeniski bojāti.

"Saaug saistaudi, rētaudi, kuri ir mazāk prasīgi pret skābekli un apasiņošanu. Savukārt tas, ko cilvēks izjūt, ir, ka joprojām deguna gļotāda sabiezē. Šobrīd viņa sabiezē jau mehāniski rētaudu dēļ. Veidojas tā sauktās medikamentozās iesnas," skaidroja ārste.

Pašsajūtu slimošanas laikā šāda veida preparāti uzlabo visātrāk – elpot kļūst vieglāk, un arī gļotas izdalās mazāk. Taču organisms arī zaudē spēju efektīvi cīnīties pret vīrusiem.

Tāpēc eksperti tos iesaka lietot pēc iespējas mazāk un ne ilgāk kā trīs līdz piecas slimošanas dienas.

Turklāt aerosolus esot gana būtiski arī pareizi "iepūst" degunā.

Farmaceits Brižaņs pamācīja, ka vispareizāk to ir darīt stāvot, un tad "iepūst" degunā – ar labo roku kreisajā nāsī un ar kreiso roku labajā nāsī: "[To nepieciešams darīt,] lai pasargātu [deguna] starpsienu. Lai tas pūtiens būtu tā kā uz āru. Nevis vertikāli, bet tā pa diagonāli un ar pretējo roku. Tā būtu pareizi jālieto. Kāpēc tā starpsiena ir jāpasargā? Tur ir ļoti tuvu ādai asinsvadi un ļoti viegli bojāt to gļotādu. Un ļoti viegli pēc tam dabūt [deguna] asiņošanu."

Mazāk agresīvi iesnu ārstēšanā ir dažādi un visbiežāk ar inhalāciju saistīti medikamenti, kuru pamatu veido ēteriskās eļļas, piemēram, eikalipts vai mentols.  Arī tie mazina tūsku, taču nevis sašaurinot asinsvadus, bet iedarbojoties caur refleksiem, stāstīja Sumeraga: "Tie nebojā deguna gļotādu, un ir sajūta, ka ir vieglāk degunam. Tos tad drīzāk var lietot labāk nekā tos pilienus."

Tikmēr farmaceits piebilda, ka, izvēloties šādus preparātus, noteikti jāiepazīstas ar to sastāvu: "Jebkura ēteriskā eļļa var izraisīt kaut kādu saasinājumu. Sevišķi, ja ir alerģija. Jābūt ļoti uzmanīgam. Un te ir arī daži augi, kurus bērni  nedrīkst lietot. Piemēram, eikalipts."

Tikmēr vissaudzīgākais un arī drošākais lietošanai ir jūras un sālsūdens. Tam priekšroku dotu arī abi raidījuma uzrunātie eksperti.

"Es esmu pats jūras ūdens piekritējs," stāstīja Brižaņs, piebilstot: "Manuprāt, mums nav vajadzīgi tie dekongestanti vispār."

Viņa teiktajam piebalsoja arī ārste, sakot, ka iesnas patiesībā vispār nevajag ārstēt: "Tur nav tāda liela ārstēšana. Tur ir daudz dzert šķidrumu, skalot ar sālsūdeni, palikt mājās, nedot, nedāvināt citiem. Principā ar to ir jātiek galā. Ja viņam būs komplikācijas, tas nebūs tāpēc, ka viņas būs aktīvi ārstētas vai neārstētas. Tur citi faktori parasti nostrādā."

Kā sev palīdzēt iesnu gadījumā?

Lai savam ķermenim palīdzētu cīņā ar iesnu ierosinātājiem vīrusiem, nepieciešams stiprināt imunitāti. Un šeit talkā var nākt dažādi uztura bagātinātāji, tā vērtēja farmaceits Brižaņs: "Tā ir ne gluži reklāma, tā ir pārbaudīta lieta klīniskos pētījumos, ka cinks, C vitamīns, tādi vispārīgie antioksidanti – tā ir obligāta lieta, kura būtu jāizmanto, sevišķi pie vīrusa rinosīta vai saaukstēšanās."

Svarīgi ir arī kārtīgi atpūsties, palikt mājās, lai neaplipinātu citus, dzert labi daudz ūdens un parūpēties par deguna gļotādu.

Otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga stāstīja, ka to pozitīvi ietekmēs inhalācijas: "Inhalācijas nozīmē, ka ir mitrs gaiss. Tātad vai nu ir gaisa mitrinātājs vai, ja patīk, tās pašas kumelītes, kliņgerītes. Var vārīt katliņu uz plīts un atrasties telpā, bet nekādā gadījumā nevajadzētu liekties pāri katliņam un elpot tvaikus, jo jūs apdedzināsiet elpceļus."

Papildus tam elpceļus var regulāri skalot ar sālsūdeni vai jūras ūdeni.

Turklāt Brižaņs piebilda, ka to profilaktiski darīt būtu ieteicams vēl pirms saslimšanas: "Atnāca bērns no bērnudārza, viņam sakrājas uz gļotādām kaut kādas baktērijas, vīrusi, turpat arī alergēni, kurus mēs ar jūras ūdeni vienkārši izskalojam. Un tas pats paņēmiens ar pretējo roku – ar labo kreisajā, ar kreiso labajā, un perfekti. Tas arī klīniskos pētījumos, ka mēs tā samazinām saaukstēšanās biežumu."

Jāatceras arī pareizi degunu izšņaukt, kas šajā gadījumā, kā izrādās, ir – vai nu ļoti maigi aizspiežot vienu nāsi un uz āru, vai vislabāk – uz iekšu. Tas ir saistīts ar to, kā mēs elpojam, proti, gaiss mūsu plaušās ienāk caur degunu un tālāk caur deguna blakusdobumu. Izelpa notiek tāpat, tikai pretējā virzienā – tātad, plaušas, deguna blakusdobums un tad ārā pa degunu.

"Līdz ar to, ja mēs ar lielu spēku šņaucam degunu, uz āru pūšam, īstenībā tas, kas ir deguna dobumā, mēs viņu iepūšam blakusdobumā iekšā," skaidroja Sumeraga. "Vai tieši tas pats notiek ar vidusausi, jo vidusauss arī ir savienota ar deguna dobumu. Tāpēc ar spēku nekad nevajag. Un tad ir arī taisnība tam otram, ko tautā saka, ka labāk vilkt uz iekšu nekā āru, jo fizioloģiski tas ir pareizāk. Jo, velkot uz iekšu un izspļaujot caur muti, tad pareizāk darbojas, jo tādā veidā mēs arī izvelkam no deguna blakusdobuma ārā."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt