Jūrā plāno ierobežot niršanu kuģu vraku un nogrimušu priekšmetu teritorijās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kuģu vraku un nogrimušu priekšmetu teritorijās jūrā turpmāk tiks noteikti niršanas aizliegumi un ierobežojumi, paredz 7.aprīlī valdībā apstiprinātie grozījumi vairākos likumos. 

Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotie grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Tie paredz jūrā izveidot niršanai aizliegtās un ierobežotās teritorijas, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti, nodevas un sodus.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Grozījumu mērķis ir novērst apdraudējumu jūras videi vai kultūrvēsturiskām vērtībām, kā arī cilvēka dzīvībai, jo Baltijas jūrā ir ne tikai kultūrvēsturiski kuģi, bet arī nesprāgusi munīcija, arī nogremdētas ķīmiskas vielas.

"Šī joma līdz šim netika regulēta. Mērķis ir pasargāt nirējus no nesprāgušās munīcijas, kā arī kultūrvēsturiskās vērtības," Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pavēstīja AM valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons. Munīcijas teritorijas nebūs apmeklējamas, savukārt kultūrvēsturiskā mantojuma zemūdens teritorijas varēs apmeklēt, samaksājot valsts nodevu 30 eiro apmērā, sacīja Garisons. Samaksājot šo nodevu, tiks dota 30 dienu atļauja vienai personai veikt zemūdens izpēti norādītajā teritorijā. Ar nodevu paredzēts segt paredzamos administratīvos izdevumus, kā arī teritorijas apsekošanu, ko plānots uz ticēt Latvijas Krasta apsardzei.

Tikmēr Saulvedis Vārpiņš, kurš ir viens no Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijas dibinātājiem, Latvijas Radio izteica cerību, ka tiks ievērotas visu iesaistīto pušu intereses, citādi jaunā sistēma var nobremzēt nirēju ieiešanu jūrā. Viņa pārstāvētā asociācija neiebilst, ka nirējiem nodeva būtu jāmaksā, līdzīgi kā to dara makšķernieki un mednieki, taču minētā summa esot pārāk liela, jo izdevumus veido arī ekipējums, gaisa baloni un transporta izdevumi līdz izpētes vietai. Vārpiņam bija zināms tikai viens vraks, kurš satur munīciju. Arī kultūrvēsturisko vērtību vraki jūrā ir tikai daži, taču Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijas pārstāvis atzina, ka viņa pārstāvētā organizācija pagaidām nav iesaistījusies vraku teritoriju iezīmēšanā jūrā.

Kā zīmīgāko vraku Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne nosauc Kolkas raga vraku ar pieguļošo zonu. Latvijā pietrūkst profesionālu pētnieku, bet ir vairākas ieinteresētās puses, ka apzina kultūrvēsturiskās vērtības. VKPAI pārstāve Zirne cer, ka, sadarbojoties ar pieredzējušiem nirējiem, varētu izpētīt šīs vietas. Zemūdens mantojuma izpēte tikai tagad atsākusies, taču arī iekšzemes ūdeņos ir pētāmas lietas, Latvijas Radio piebilda Sandra Zirne.

AM līdz 2016.gada 1.martam izstrādās Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiks niršanai aizliegtās un ierobežotās zonas jūrā, atļaujas izsniegšanas regulējums, tai skaitā valsts nodevu un sodus par noteikumu pārkāpumiem. Pēc normatīvo aktu stāšanās spēkā niršanu varēs veikt tikai ar Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta atļauju. Plānots, ka tas ne tikai novērsīs melno arheoloģiju, bet glābs arī cilvēku dzīvības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti