Jelgavas apvedceļš draud sagandēt salu ar savvaļas zirgiem

«Zirgi paies malā, viņiem tilts netraucēs,» par Jelgavas pašvaldības grandiozajiem plāniem izbūvēt ziemeļu apvedceļu un tiltu pāri Pils salai saka šīs salas savvaļas zirgu saimnieks Einārs Nordmanis. Taču viņš arī vērtē – tilta būvniecība ilgs vairākus gadus, salā putnu un zirgu vietā saimniekos smagā tehnika, bet noslēgumā tāda industriāla būve salu sadalīs divās daļās. Jelgavas dome no vērienīgā projekta atteikties negrasās, turklāt tiesības izvērsties „Natura 2000” aizsargājamajā salas teritorijā kā īpašu izņēmumu jau 2008.gadā ar Saeimas palīdzību nostiprinājusi likumā. Jelgava sola maksimālu piesardzību darbu laikā, tilts būšot uz augstiem balstiem un ar prettrokšņa sienām.

Kā stāsta zirgu saimnieks Einārs Nordmanis, šopavasar Jelgavas Pils salas 70 hektāros starp Lielupi un Driksu pirms nepilniem septiņiem gadiem no Nīderlandes atvestais 16 zirgu ganāmpulks izaudzis līdz vairāk nekā 50. Pateicoties siltajai ziemai un agrajam pavasarim, šogad vairāk nekā desmit ķēvēm līdzi rikšo mazi kumeliņi, un atšķirībā no citiem pavasariem iztikts bez kritušajiem. Pēc vairāku gadu skaidrošanas darba interesenti, kas lielā skaitā ierodas apskatīt zirgus, sapratuši, ka tos nevajag piebarot. Tādēļ nu zirgi biežāk ganās salas tālakajā daļā, pildot sētnieku funkciju – pļavas neaizaug krūmiem, tajās saglabājas augu sugu daudzveidība, bet īsajā zālē ligzdo reti bridējputni.

Tur tālāk sākas teritorija, kurā zinātnieki ļoti vēlas lai būtu stingrais liegums. Tur ir reto putnu ligzdošanas vietas," stāsta Einārs Nordmanis, izceļot tīro dabu kā vietu, kur pilsētniekiem atpūsties.

Taču Jelgavas pašvaldība stingri izlēmusi, ka pāri salai būvējams tilts, kas ļaus īstenot jau pirms 60 gadiem radītus un tagad pilnveidotus pilsētas attīstības plānus. Pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte skaidro, ka līdz šim projekts nav īstenots nevis Pils salas dabas lieguma, bet tikai finansējuma trūkuma dēļ.

"Pilsētas attīstības programmā, tai skaitā investīciju plānā ir paredzēts vērienīgs projekts "Ziemeļu apvedceļa izbūve", jo šobrīd pilsētas galvenā artērija - Rīgas iela, Lielā iela un Dobeles šoseja - ir noslogota un smagais transports tiek laists pilsētai apkārt, bet alternatīvas, kas varētu transportu novirzīt ziemeļu virzienā, šobrīd nav," skaidro Gunita Osīte, kā otru iemeslu nosaucot to, ka pilsētas ziemeļu daļā ir pilsētai piederoša vairāk nekā 300 ha liela teritorija, kas nākotnē paredzēta loģistikas vai ražošanas attīstībai. 

Šobrīd var teikt, ka mēs esam finiša taisnē," turpina Osīte. "Šo projektu plānots sākt realizēt jau nākamajā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Kopējās izmaksas šobrīd provizoriski tiek lēstas 71 miljona eiro apmērā. Būvniecība varētu notikt no 2017. līdz 2019.gadam."

Zirgu uzraugs Einārs Nordmanis saka – šo zemi postā dzen pilnīgs sāta trūkums un sirreāla alkatība. Vietās, kur nākotnē paredzēts apvedceļš un jaunā tilta pievedceļi, jau pirms dažiem gadiem Jelgavas varas elitei tuvu stāvoši cilvēki nopirkuši prāvus zemes gabalus, ko varēs daudz dārgāk pārdot pašvaldībai.

Nordmanis rosina – ja jau Jelgavai tik ļoti vajadzīgs vēl viens tilts, to varētu celt paralēli dzelzceļam, visu industriālo teritoriju attīstot vienuviet. Bet, ja runa ir par finansējuma apgūšanu, viņš iesaka būvēt tuneli – būs vairāk naudas, turklāt pasargās dabu. Ziemeļu tilts mazāk kaitēšot pie cilvēka pieradušajiem zirgiem, bet vairāk pārējai dabai.

Jelgavas plāniem līdz 2020. gadam Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas objektu pārvērst par būvtehnikas laukumu mazu šķērsli var aizlikt sabiedrība, kurai par ziemeļu apvedceļa un tilta ieceri būs jāizsakās apspriešanā nākamgad.

Pilsēta sola kompensēt nodarījumu Pils salas augiem un dzīvniekiem, taču vēl nezina pateikt, kādā veidā. Visticamāk, bez Eiropas Komisijas iejaukšanās Pils salas daudzveidības nosargāšanā neiztiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt