Liepājas slimnīcas vadītājs Edvīns Striks Latvijas Radio raidījumam „Krustpunktā” stāstīja, ka viņa slimnīcā trūks speciālistu, arī „ātrajā palīdzība” ārsti nevēlas strādāt.
„Drīz neatliekamā palīdzība būs ekskluzīva,” piebilst Striks. Viņš norāda, ak ārstiem nav nepieciešamības strādāt „ātrajos” uz savu nervu un miega rēķina, ja var „pāriet pāri ielai un strādāt privātpraksē”.
Valsts kopumā medicīnas izglītībā iegulda lielus līdzekļus. Šogad Stradiņa universitātē viena maģistra līmeņa studenta sagatavošana izmaksā gandrīz septiņus tūkstošus eiro, bet doktora līmenī - 15 500 eiro. Viena rezidenta vidējās izmaksas ir vairāk nekā 15 tūkstoši eiro.
Jaunie ārsti vēlas algu un sociālās garantijas
Mugurkaula ķirurgs Agris Mertens, kurš vēl kā topošais mediķis iepazīstināts ar Liepājas slimnīcu, turpina darbu Liepājā. Viņš gan atzīst, ka jaunajiem ārstiem ir grūti izdarīt izvēli, ja pēc studijām visa dzīve ir Rīgā, un vieglāk sākt no esošajām pozīcijām.
Bet tie, kas noriskē un izvēlas darbu reģionos, apzinās, ka var izaugt. Tas ir svarīgi arī, ja pēc tam grib startēt ārzemēs, jo varēs pierādīt, ka ir darba pieredze, nevis tikai stāstīt, ka Rīgā kaut ko redzējis, spriež Mertens.
Uzskatam, ka reģiona slimnīcās var ātrāk attīstīties piekrīt arī rezidente Santa Daukste, kas kā pilntiesīga ķirurģe būs pēc pāris mēnešiem, taču jau šobrīd Liepājā teoriju pielieto praksē. Viņa bija nostabilizējusies Rīgā, bet secināja, ka vajadzīgas pārmaiņas un atgriezās dzimtajā Liepājā.
Daukste norāda, ka tie ārsti, kas vēlas aizbraukt, aizbrauks jebkurā gadījumā. Bet Latvijā jāsakārto valstiski sistēma, kāpēc jaunajiem ārstiem jāpaliek reģionos, kamēr ārsti nejutīs sociālo stabilitāti un garantijas, viņi reģionos nestrādās, uzskata Daukste..
Tikmēr cietēji ir reģionu iedzīvotāji. Tie, kas neslimo, par ārstu trūkumu nav dzirdējusi un neizjūt, bet pārējie ļoti lielā mērā paļaujas uz ģimenes ārstiem.
Liepājas slimnīcas vadītājs Striks min - daudz veiksmīgāk būtu, ja būtu saturīgs Latvijas slimnīcu attīstības plāns un katra slimnīca savu budžetu zinātu vismaz trim gadiem. Tas dotu spēju plānot darbu, speciālistus un par kādiem līdzekļiem viņus piesaistīt.
Jaunu ārstu nosūtīšanu uz reģioniem neatbalsta
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” atzina, ka viņš ir „hronisks pretinieks” idejai, ka jaunajiem ārstiem vajadzētu likt nostrādāt kādu laiku konkrētā reģionā Latvijā. Ja ārsti gribēs aizbraukt no Latvijas, viņi atmaksās naudu, ko valsts iztērējusi viņu apmācībai, kaut vai paņemot kredītu bankā, jo viņu atalgojums ārzemēs to atļaus.
Turklāt šādā gadījumā cilvēkiem būs „rūgtums pret valsti”, un tā valsts atgrūdīs pat tos, kas varētu atgriezties, vai arī strādāt daļu laika Latvijā un daļu – ārzemēs.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvis, radioloģijas rezidents Viktors Liņovs arī uzskata, ka nav iespējams tieši ārstiem, kuri studējuši par valsts naudu, likt palikt Latvijā, jo atalgojums nav konkurētspējīgs. Viņš arī uzsvēra, ka ārstu algas Latvijā, arī Rīgā, joprojām nevar konkurēt ar atalgojumu ārzemēs.
Lai gan pašvaldības cenšas piesaistīt jaunus speciālistus, piemēram, nodrošinot dzīvokļus, piedāvājot sociālās garantijas un sakārtotu infrastruktūru, tomēr lielāka problēma ir atalgojums, uzsvēra Ļinovs.
Arī pašvaldību savienības sociālo un veselības lietu komitejas vadītājs, Talsu novada domes priekšsēdētājs ārsts Aivars Lācarus piekrit, ka ar varu speciālistus reģionos piesaistīt nevar, jāpadara pievilcīgu vidi, pašvaldībām jāmēģina ar sakārtotu infrastruktūru pievilināt speciālistus.
Taču gan Ļinovs, gan vētra atzina, ka pašvaldības jau dara daudz, taču tas nestrādā, jo ārstu pieprasījumu nosaka naudas daudzums, ar ko var apmaksāt viņu darbu, un tas ir katastrofāls mazs.
Tiesa vairāki jauni ārsti no reģioniem Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” atzina, ka strādā reģionos, jo tur ir dzimuši, vai arī vēlējušies pieņemt izaicinājumus, uzskatījuši, ka atalgojums ir labāks nekā Rīgā. Jaunie ārsti gan atzinuši, ka jauno speciālistu reģionos nav daudz, un arī dažviet esošie ārsti strādā vairākās vietās, „lai izdzīvotu”.
