Enerģijas dzērienu patēriņš palielinās. Ar tiem sevi uzmundrina ne tikai pieaugušie, kas steidz kādus darbus naktīs, bet arī pusaudži. Dzērienu sastāvā 10-15 procenti ir saldinātāji, kofeīns un citas stimulējošas vielas. Ar saldinātāju palīdzību tiek panākta vēlamā garša, kas nomāc kofeīna dabīgo rūgtumu.
Kofeīnam ir rūgta garša, kas ierobežo stimulējošas vielas lietošanas apjomu.
Tas atrodas gan kafijā, gan tējās, gan enerģijas dzērienos. Ja kafijai pieliek cukuru vai tējai medu, tad arī iespējams pārdozēt kofeīna daudzumu. Enerģijas dzērieni papildus satur arī guaranu, taurīnu, karnitīnu, žeņšeņu un citas vielas, kas, savstarpēji mijiedarbojoties, rada nevēlamu ietekmi uz veselību. Šīs vielas var izraisīt smadzeņu infarktu, arterieālā spiediena izmaiņas un hipertoniju, uzskata toksikologs Viesturs Liguts.
Taurīns cilvēkam ir pietiekami, to uzņemot ar gaļas un piena produktu palīdzību, saka toksikologs.
Pieaugušajiem kofeīna pieļaujamā dienas deva ir 400 miligrami, savukārt bērniem tā ir 2,5 mg uz svara kilogramu. Ja, piemēram, bērna svars ir 30 kilogrami, tad dienā viņš drīkstētu izdzert dzērienu, kurā ir 75 miligrami kofeīna. Vidēji enerģijas dzērienos kofeīna saturs ir 32 mg katros simts gramos. Ja skārdenes tilpums ir 250 mililitri, tad tā satur 80 gramus kofeīna, tādējādi ar vienu skārdeni jau sasniedzot dienas ieteicamo devu.
Vienā gramā guaranas ir papildu 40 miligrami kofeīna, kas netiek norādīti uz enerģijas dzērienu iepakojuma, piebilst toksikologs Liguts.
Saeimas deputāti, mediķu rosināti, ķērušies klāt grozījumiem likumā, lai aizliegtu nepilngadīgajiem pārdot enerģijas dzērienus. Latvijas Radio raidījuma "Ģimenes studija" Rīgas ielās sastaptie jaunieši atzina, ka lietojuši enerģijas dzērienus. Viņi ir arī novērojuši, ka draugi, iedzerot šos dzērienus, paliek nedaudz dīvaini un impulsīvi.
Kofeīnu saturošos enerģijas dzērienus varētu pārdot tikai no 21 gadu vecuma, raidījumam teica sastaptās jaunietes.
Siltos kofeīna saturošos dzērienus (tēja un kafija) parasti cilvēki dzer lēnām un uzņemto devu organisms saņem lēnām, kamēr enerģijas dzērienus jaunieši mēdz dzert strauji. Galvas dunoņa un dzēriena iedarbība veicina atkarību un ir viens no ceļiem uz narkotiku lietošanu, līdzīgi kā glāze alus var kādu novest līdz hroniskam alkoholismam.
5-10 grami kofeīna var būt arī nāvējoši. Lai tādu daudzumu uzņemtu ar kafiju, būtu jāsamaļ kilograms pupiņu un īsā laikā jāizlieto.
Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" par enerģijas dzērienu ietekmi uz cilvēku organismu stāsta dietologs, uztura speciālists Andis Brēmanis, Veselības ministrijas pārstāve Inga Birzniece un toksikologs Viesturs Liguts, kurš ārstējis enerģijas dzērienu lietotājus un uzskata, ka tie vispār būtu jāaizliedz.
Ārsti iesaka nejaukt enerģijas dzērienus ar sporta dzērieniem, kurus lieto sacensībās un treniņos. Ja enerģijas dzērieni ir gāzēti ar oglekļa dioksīdu, tad sporta dzērieni nav gāzēti. Sporta dzērienos nav kofeīna, tajos ir ogļhidrāti, olbaltumvielas, minerālvielas un vitamīni, kuri nepieciešami sporta aktivitāšu veikšanai.
