Viņi norādīja, ka nepietiekamā līdzfinansējuma dēļ Latvija nevar un tuvāko triju gadu laikā, visticamāk, nevarēs pietiekamā apmērā piedalīties starptautiskos projektos. Turklāt šo iemeslu dēļ Latvija kļūst par neuzticamu partneri sadarbības partneru acīs.
„Patriotisma Latvijas zinātnieku vidū ir daudz (..) Bet, ja viņi redz, ka tas ir bezcerīgi (..)”, norāda Stalidzāns. Savukārt Kalviņš uzsver, ka jau tagad apmēram 700 profesoru vietas Latvijā ir brīvas.
Stalidzāns uzsvēra, ka Latvija zinātnes atbalstīšanā atpaliek ne tikai no „lielajām” valstīm”, bet arī no Lietuvas, Igaunijas un vēl jo vairāk Slovēnijas, kur iedzīvotāju skaits ir identisks Latvijā esošajam.
Tomēr daudzi zinātnieki, it sevišķi jaunie, pamet savas iesāktās karjeras, jo nespēj uzturēt ģimeni, kuras tie ir nodibinājuši. Vēl citi aizbrauc uz ārzemēm. Turklāt nereti zinātnieku darbs Latvijā nevienam nav vajadzīgs, jo nespēj to iegādāties, tādējādi tas ir jāeksportē.
Lsm.lv jau iepriekš ir vēstījis, ka jaunie zinātnieki saskaras ar problēmām, sākot savas karjeras. Proti, nespējot rast sev vietu Latvijas zinātnē, jo tur vietas jau ir aizņēmuši vecie un pieredzējušie profesori.
