Visbiežāk dzirdēts, ka jaunajā gadā cilvēki vēlas sākt veselīgi dzīvot - aktīvi sportot un pareizi ēst. Lai noskaidrotu, kā ir patiesībā, Latvijas Radio Rīgas ielās iedzīvotājiem jautāja, ko viņi domā par Jaungada apņemšanos.
"Tas ir kaut kas, ko tu sāc katru gadu. Izdomā sev jaunā gada apņemšanos, lai uzlabotu savu dzīvi. Ēst veselīgāk, sportot, nedarīt kaut kādas noteiktas lietas, kas pašiem kaitina sevī. Izdzēst visas sliktās lietas, kas kaitina sevī," saka kāda jauniete.
"Man īsti nav bijis laika domāt par apņemšanos, bet viena no būtu izveidot pilnvērtīgāku dienas režīmu un mazāk kavēt dažādus pasākumus, un vairāk iesaistīties sociālajā un kultūras dzīvē," pauž kāds vīrietis.
"Pārsvarā pati pirmā jaunā gada apņemšanās, kas visiem cilvēkiem ir, sākt sportot un ēst veselīgāk. Manā gadījumā – arī es jau vairākus gadus cenšos to darīt," atzīst kāda meitene.
"Parasti jau grib sportot vairāk, veselīgāk ēst, varbūt daudzi arī darbus maina ap šo laiku, vairāk ar draugiem grib satikties, nolemj, ka vairāk laika tam pievērsīs vai attiecību veidošanai," pieļauj vēl kāda sieviete.
Un patiesi - rīdzinieki par populārāko sauc apņemšanos sportot, piebilstot, ka jebkura Jaungada apņemšanās saistīta ar sevis uzlabošanu.
Sporta kluba „Veselības fabrika” sporta direktors Mikus Embrekts novērojis, ka pēc Jaungada sportot gribētāju skaits palielinoties pat vairākkārt. „Šajā Ziemassvētku, Jaunā gada periodā diezgan izteikti var novērot, ka ir šī Jaunā gada apņemšanās. Varbūt viņa ar katru gadu aizvien mazāka sarūk, bet vēl joprojām ir populāra, ka cilvēki nosprauž tādus mērķus – no Jaunā gada vairāk sportošu, mazāk ēdīšu vai citus šāda līmeņa mērķus," saka Embrekts.
Līdzīgs sportot gribētāju pieplūdums ir arī maijā. Tad uz sporta klubu nāk tie, kas slaidu augumu grib paspēt iegūt līdz pludmales sezonas sākumam. Treneri šādus cilvēkus ne vienmēr uztver nopietni, jo apņemšanās ātri mēdz zust. Embrekts ir pārliecināts – solījumu turēt visu gadu var tikai tad, ja cilvēkam ir skaidra motivācija. „Pirmais solis jau ir tas, ka šis cilvēks nonāk līdz sporta klubam. Otrais jau ir tas, ka viņam ir vēlme sevi mainīt vai kāds cits mērķis nosprausts – darboties, attīstīt sevi vai pilnveidot. Tie jau ir pirmie soļi. Tālāk jau varbūt mūsu kā treneru darbs, kurš palīdz tam cilvēkam atrast tieši viņam nepieciešamo, ērtāko un patīkamāko veidu, kā pie šī mērķa tikt," saka Embrekts.
Kāpēc cilvēkiem ir svarīgi pārmaiņas savā dzīvē sākt tieši jaunā gada sākumā? Sociālantropoloģe Māra Pinka skaidro, ka apņemšanās cilvēkam var būt individuāla un balstīta tajā, kas katram konkrētajā dzīves brīdī svarīgs. Jauno gadu par solījuma izpildes sākumu cilvēki izvēlas, jo tad sākas kalendārais gads. Kalendārs primāri sakārto cilvēka dzīvi, tāpēc rodas sajūta – viss, kas sākts gada sākumā, veiksies.
„Kalendārs ir kaut kas ļoti fenomenāls. Tā ir vienošanās par to, kā mēs organizējam laiku ļoti plašā ģeogrāfiskā telpā, bet, no otras puses, kalendārs ir arī kaut kas ļoti personīgs. Katram cilvēkam, ja ne papīra formātā, tad kaut kādā formātā šis te kalendārs ir. Un arī plānotājs. Tas pat tāds rituāls katram cilvēkam katru maiņas sezonu – vai nu tas ir janvāris vai, teiksim, akadēmiskais gads – iegūt jauno plānotāju un atrast tādu, kas ir atbilstošs un parocīgs," skaidro Pinka.
Viņa turpina, ka vēlmi pēc Jaunā gada apņemšanās veicina arī kolektīvs. Jo vairāk cilvēku izvēlas pēc jaunā gada iestāšanās sakārtot savu dzīvi, jo lielāka būs vēlme tā rīkoties arī katram individuāli. Tomēr, lai apņemšanos izdotos pildīt visu gadu, ir vajadzīga lielāka motivācija nekā vienkāršs Jaungada solījums.
