Interese par uzturu Katajai radās pašas veselības problēmu dēļ, viņa atklāja: “Man pusaudžu gados bija nediagnosticēti ēšanas traucējumi, par kuriem vēlāk mācoties, es sapratu, kas tad tur ir bijis. Sākotnēji likās, ka es sev varēšu palīdzēt, ejot studēt uztura zinātni. Es atrisināšu savas problēmas, un tad, tām izejot cauri, varēšu labāk palīdzēt citiem.”
Un tā arī noticis, norādīja uztura speciāliste, jo, ja esi līdzīgai situācijai gājis cauri, ir vieglāk saprast, kā jūtas tavi pacienti. Pie viņas arī šobrīd nāk cilvēki ar ēšanas traucējumiem. Katra situācija, protams, ir atšķirīga, bet ēšanas traucējumu ārstēšana salīdzinoši prasa ilgu laiku.
Savukārt visbiežāk pie Katajas vēršas cilvēki, kas vēlas saprast, kā ēst veselīgāk, pareizāk. “Par to, kā man ēst, lai mana veselība uzlabotos, tas ir visam pamatā. Pēc tam nāk vai nu svara korekcija, vai holesterīna līmeņa, glikozes līmeņa stabilizācija un dažādas citas problēmas,” viņa stāstīja.
Uztura speciāliste norādīja, ka atziņa, ka viss it kā ir zināms un pašsaprotams, runājot par veselīgu uzturu, ir daudziem cilvēkiem, kas vēršas pēc palīdzības: “Tā jau mums ir ar diezgan daudzām lietām, ka mēs zinām, kā vajadzētu, bet ikdiena dara savu, mēs esam aizņemti, kaut kas cits šķiet prioritārs, un tā tās lietas, kuras it kā zinām attiecībā uz uzturu, aiziet kaut kur aizmugurē.”
Kataja atgādināja, ka bieži vien uztura problēmu pamatā ir emocijas, un svarīgāk par ēdiena sastāvu ir ēst ar prieku, to izbaudot, bez sevis vainošanas, kauna vai bailēm, vai kādām citām emocijām, kurām nevajadzētu parādīties ēdienreizēs.
Savukārt aptaukošanās problēmu sabiedrībā šobrīd veicina tas, ka pārtika ir pieejama teju uz katra stūra, un liela daļa no tās ir rūpnieciski pārstrādāta, viņa uzsvēra:
“Pārtika ir radīta tā, lai mums to gribētos vēl un vēl.
Jo vairāk iekrītam rūpnieciski pārstrādātās pārtikas slazdā, jo grūtāk mums no tā ir tikt ārā. Kamēr mēs ēdam kartupeļus, gaļu, gurķus, medus maizes un dažādus citus parastus produktus, visticamāk, ka mums aptaukošanās risks ir krietni mazāks.”
Tieši tāpēc uztura speciāliste ieteica ēst vienkārši un pēc iespējas gatavot pašiem:
“Vissvarīgāk ir būtu pieturēties pie pamata lietām, parastiem produktiem, pēc iespējas gatavot pašam vai vismaz sakombinēt maizi ar sieru, nevis pirkt jau gatavās maizītes.”
“Un nepārforsēt ar to ēšanu, tā, lai tā kalpo enerģijai, uzturvielām, labsajūtai un nav par daudz, par skādi, lai nav apsēstības ar ēdienu, jo mēs drīkstam ēst principā visu,” viņa piebilda un atgādināja, ka situācijā, kad šķiet, ka pats vairs netiec galā, nav jābaidās lūgt uztura speciālista palīdzību.
