Mācīšanās prasmju, atmiņas un uzmanības noturības spēju trenēšanā kustība ir ļoti svarīga, atzina Grīslis. Viņš ikdienā strādā ar bērnu un jauniešu kognitīvo spēju trenēšanu.
“It kā mēs trenējam uzmanību jeb kognitīvās spējas, bet katra mūsu nodarbība sākas ar fiziskajām aktivitātēm, speciāliem vingrinājumiem. Vingrošana ir tā, kas nosaka, ka mēs gan fiziski labi jūtamies, gan mentāli, un, protams, arī kognitīvo spēju trenēšanai kustība ir ļoti svarīga,” speciālists norādīja.
“Zinām, ka mūsu smadzenes ir ļoti bagāts resurss – ar aptuveni 100 miljardiem neironu. Lielākā daļa no tiem, aptuveni 70–80%, ir tieši mūsu mazajās smadzenītēs, kuras atbild par līdzsvaru, par lielo motoriku. Ir ļoti svarīgi bērniem un jauniešiem attīstīt gan šo dziļo muskulatūru, gan līdzsvara izjūtu un koordināciju, jo tas ir ļoti svarīgi kognitīvajām spējām,” skaidroja Grīslis.
Vienlaikus speciālists norādīja, ka tikpat svarīga jaunu iemaņu un kustību apgūšana ir arī pieaugušā vecumā:
“Esam pieraduši runāt par mācīšanos vairāk kā par akadēmiskajām zināšanām, bet liela daļa mūsu mācīšanās procesa notiek caur jaunām iemaņām, caur jaunām prasmēm, kas ir kustība,” viņš stāstīja.
Vienā ritmā
Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!
Lai spētu iekļaut fiziskās aktivitātes ikdienā, svarīgi saprast mērķi, kāpēc tas tiek darīts, pieredzē dalījās maratoniste, mārketinga un komunikācijas eksperte Ulrika Plotniece.
Maratoniste ieteica: “Ja ir apziņa, ka jādara kaut kas lietas labā, es teiktu, ka jāsāk ir ar to, ka jāsaprot, kas man patīk – ko patiktu fiziski darīt. Otrs, ir jāsaprot, kāpēc es to daru. Vai es gribu labi izskatīties spogulī vai uzskatu, ka fiziskā aktivitāte vairo manu labsajūtu, vai daru vienkārši tāpēc, ka tā ir pareizi, tad, visticamāk, nebūs ilgtermiņa motivācijas. Tam, kāpēc es to daru, ir ļoti liela nozīme.”
Ceļš līdz savas aktivitātes vai sporta veida atrašanai nav viegls vai īss, jāizmēģina dažādi sporta veidi, treniņu veidi, atzina maratoniste. Ja kādam prieku sagādā skriešana, citam tā var būt dejošana.
“Variācijas ir ļoti dažādas. Es ieteiktu meklēt un mēģināt visu pēc kārtas, just, kas ir tas, kas aizkustina sirdi un kur gribas atgriezties,” piebilda Plotniece.
Viņai piekrita arī Grīslis: “Mūsdienās lielākā problēma ir tā, ka esam ļoti labi informēti, mēs zinām, kas ir veselīga dzīvesveida pamatā, mēs zinām, kas mums jādara, bet diemžēl īsti mums tas neizdodas. Esam ļoti zinoši, bet ļoti maz daroši, tāpēc pirmo soļu speršana ir svarīga.”
Viņš uzsvēra, ka ar 20–30 dienām ieraduma izveidošanai vien nepietiek un ieteica katrai nodarbei meklēt domubiedrus – cilvēkus, kas nodarbojas ar to pašu.
“Tad, kad nebūs spēka pašam, nebūs resursu pašam, tad būs tavs draugs, paziņa vai cilvēki, kas tevi iedvesmo, kuri pasaka – nesēdi mājās, ejam skriet un darīt,” viņš uzsvēra.
"Vai tas ir normāli?"
