Zem Ķemeru apkārtnes purviem veidojas ārstniecībā izmantojamā sērūdeņraža minerālūdens krājumi, kura atradne ir nozīmīgākā mūsu valstī. Mitrāju pastāvēšana ir atkarīga no ūdens pieejamības, tāpēc notiek Ķemeru nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana.
Šī projekta laikā mēs plānojam tuvināt ūdens režīmu dabiskajiem apstākļiem trijās Ķemeru nacionālā parka teritorijās. Zaļais purvs atrodas teritorijā, kurā savulaik tika izstrādāta kūdra, bet pēc kūdras ieguves pabeigšanas meliorācija tika atstāta darbojamies.
Tā ir prakse, ko mūsdienās vairs nepiekopj, ko pēc purva izstrādes paredz dabas aizsardzības standarti, ka šīm sistēmām ir jābūt noslēgtām, lai dabiski atjaunotos purva eko sistēma. Lai purvs varētu dzīvot, augt, tam jābūt slapjam," stāsta "DAP LIFE+" projektu koordiantors Jānis Ķuze.
"Attiecībā uz purva mitruma aizturēšanu uz purva masīvu, norit ūdens aizturēšanas gads, jo Eiropas klimata izmaiņas ir parādījušas, ka ūdens ir kritiski pietrūcis. Purvi kā klimata uzturētāji ir fenomens. Mēģinājumi aizturēt ūdeni purvu masīvā ir attaisnojami," sacīja hidrobiologs Andris Urtāns.
Darbi risināsies arī Ķemeru tīreļa rietumu daļai un palieņu pļavās – Tukuma novada Džūkstes pagastā, atjaunojot iztaisnotās Skudrupītes līkumoto tecējumu četru kilometru garumā. Upītes krastos atkal pletīsies palieņu pļavas 85 hektāru platībā; šajās pļavās ligzdos Eiropā retā grieze un barosies apdraudētais mazais ērglis un retais melnais stārķis.
"Mežs atrodas starp Ķemeru tīreli un Dunduru pļavām, kur agrāk tika veikti nosusināšanas darbi, kas tika veikti ar mērķi – pielāgot teritorijas mežsaimniecībai. Pēc nacionālā parka nodibināšanas šīs teritorijas mērķis ir mainījies. Mēs šeit nevēlamies audzēt kokus, kurus nocirst un pārdot; turpmāk teritoriju uzturēsim dabas aizsardzības vajadzībām," turpmākos plānus skaidro Ķuze.
Uzsākot šos darbus, tikusi veikta rūpīga vietu analīze, izpētīšana un tālākā ietekme.
"Esam veikuši ļoti rūpīgu izvērtējumu, esam gājuši soli tālāk, esam piesaistījuši labākos speciālistus, lai izveidotu hidro atjaunošanas plānu. Ūdens līmeņa pārmaiņu modelēšana tiek veikta ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību. Esam ievākuši datus par reljefu – 3D modeļi un inventarizācijas. Izpētes rezultāti liecina, ka ietekme būs lokāla, esam droši, ka neapplūdināsim teritorijas ārpus robežām," stāsta Ķuze.
"Jebkurā gadījumā Latvija ir pionieris - pirmais putns, Dānijā ar šīm lietam nodarbojas vairāk nekā 25 gadus, ir atlīkumoti vairāki simti upju un to posmu, ir gūta pieredze. Šis eksperiments ir uzskatāms mēģinājums saprast, vai varam izmantot tās pašas metodes, kas izmantotas Dānijā," skaidro hidrobiologs Andris Urtāns.
"Līdzīgi ir arī mežu biotopos, kur zemsedze ir sfagni, spilves. Tas ir mežs, kādā ļoti labi jūtas, piemēram, mednis. Tajā brīdī, kad izrok grāvi, šie sfagni un spilves no zemsedzes pazūd un parādās vaivariņi līdz ceļiem. Meži kļūst pārāk biezi un mednis tur nejūtas labi," par izmaiņām teritorijā stāsta projektu koordinators Ķuze.
Ar plānotu, regulētu ūdens līmeņu pacelšanu šīs dzīvotnes var atjaunot tādas, kādām tām dabiskajos apstākļos vajadzētu būt.
"Projekta ietvaros mēs bijām ārzemēs, skatījāmies, kā lietas tiek darītas citur. Somijā skatījāmies, kā notiek darbi dabā, redzējām, kā somi izmanto līdzīgas metodes tām, kādas sākam izmantot Latvijā – meliorācijas sistēmu bloķēšanu ar dambjiem un aizbēršanu mazās platībās. Interesanti redzēt, kādas šīs vietas izskatās pēc 20 gadiem," par gūto pieredzi citviet pastāstīja Ķuze.
