Ornitologs Māris Strazds skaidro, ka pie vainas var būt gan bads, gan arī mežsaimniecības darbi, kā arī slimības. Tomēr liela iespēja, ka tieši lauksaimniecībā izmantojamās ķimikālijas, ar kurām putni saindējas, ir par iemeslu lielajai mirstībai. Piemēram, Āfrikā izmanto pesticīdu DDT, kuru melnie stārķi uzņem, ķerot upēs zivis. Lai precīzi uzzinātu notiekošā cēloņus, stārķu mātītēm ir uzstādīti rādītāji, kas dokumentēs putnu gaitas.
„Pilnīgi noteikti visi astoņi divu gadu vecumu nesasniegs. Mana sliktā prognoze, ka tāds varētu būt viens vai divi, labā prognoze – trīs vai četri. Tas nozīmē – daži no viņiem jau šajā rudenī pirmā ceļojuma laikā varētu iet bojā. Un, ja tas notiek, tad pateicoties raidītājam un tam, ka mēs zinām, kur tie putni atradīsies, tanī brīdī mēģināsim doties tiem pakaļ, savākt bojāgājušos un noskaidrot nāves cēloni. Nevar tā, kā meža pīlēm, piemēram, aiziet ziemā un saskaitīt tēviņus un mātītes. Tie visi izskatās vienādi, un liekas, ka varbūt stāvoklis ir labs. Bet patiesībā, ja tur beidzas ar to, ka visi ir viena dzimuma pārstāvji, tad tā populācija ir nolemta,” skaidro Strazds.
Melnie stārķi Latvijā ir tikai vasarās. Pārējo laiku tie var dzīvot Āzijā un Āfrikā, jo stārķi spēj nolidot līdz pat 7000 kilometru garas distances. Rīgas Zooloģiskajā dārzā pieejamā informācija liecina, ka Latvijā ik gadu ligzdo 500 - 700 stārķu pāri. Starptautiskā līmenī melnie stārķi nav aizsargāto dzīvnieku vidū, taču tie ir iekļauti to dzīvnieku vidū, kas var kļūt apdraudēti, ja tiek postīta to dabīgā vide, kā arī notiek pārlieku liela tirdzniecība ar tiem.
