Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Ilzi Rubeni

Rīta Panorāma

Intervija ar Ivaru Ījābu

Kas ir izdegšanas sindroms darba vietā?

Izdegšanas sindroms darbā traucē organismam atjaunoties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pārāk ilgas darba stundas un neapmierinātība ar algas apmēru ar laiku var pāraugt izdegšanas sindromā, kā rezultātā cilvēks kļūst cinisks, neapmierināts ar dzīvi un apkārtējiem cilvēkiem un visbeidzot tam pievienojas dažādas veselības problēmas.

Nogurums, motivācijas zudums un uztveres spēju zudums liecina par izdegšanas sindromu darbā.

Lielās pārslodzes un zemās samaksas dēļ cilvēkus arvien biežāk darbavietās piemeklē 21. gadsimta slimība - izdegšana, kas faktiski ir depresija. Visbiežāk ar izdegšanas sindromu slimo juristi, ārsti, skolotāji, pārdevēji un sociālie darbinieki: "Ja hroniski veidojas nemiera sajūta, grūti aizmigt, bieži naktī cilvēks mostas augšā, tad tas jau ir liels zvans, uz kuru vajag aktīvi reaģēt," par izdegšanu stāsta psiholoģe Lidija Naumova.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) skaidro, ka nav nekāds brīnums, ka Latvijā šī problēma ir aktuāla, jo cilvēki strādā nevis 40 stundas nedēļā, bet krietni vairāk. Citādāk daudziem neesot iespējams nopelnīt izdzīvošanai nepieciešamo: "Sekas ir redzamas sabiedrībā, jo palielinās arodslimnieku skaits, samazinās darba ražīgums, samazinās iespējas pilnvērtīgi izmantot savu darba laiku un pilnvērtīgi atpūsties, jo ir stress, kas ir iegūts ilgajās darba stundās; cilvēks nevar atpūsties arī savās brīvajā laikā. Tas viss uzkrājas, un cilvēks kļūst darbnespējīgs," raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Ja cilvēks strādātu tikai astoņu stundu darba dienu un saņemtu adekvātu atalgojumu, problēmu būtu mazāk. 2011.gadā veiktā aptaujā noskaidrots, ka 72% Latvijas darbinieku jūtas pārstrādājušies. Arī "Rīta Panorāma" aptaujāja cilvēkus, lai noskaidrotu, cik viņi ir apmierināti ar savu darbu. Atbildes bija ļoti dažādas.

Inta, kas strādā par dārznieci, sacīja, ka ir apmierināta ar savu darbu: "Man patīk šis darbs, kolektīvs mums ir labs."

Savukārt bezdarbnieks Andris, nostrādājis ārzemēs 12 gadus, nesen atbraucis mājās un meklē darbu: "Grūti. Atrast var, bet samaksa ir neatbilstoša tam darbam, ko tu dari."

"Es mīlu savu darbu, mīlu bērnus un man patīk mūzika, bet atalgojums, kuru mēs par to saņemam, nelīdzinās tam darbam, ko mēs ieguldām," atzīst skolotāja Ieva. Zemais atalgojums viņu nedzen depresijā: "Ja šajā valstī mēs iekritīsim depresijā, tad zaudēsim arī darbu un to mazo atalgojumu, kas mums jau ir. Es nevaru riskēt un to atļauties."

Pediatre Baiba gan atzīst, ka daudz no depresijas netrūkst: "Bērnu slimnīcā mediķiem maksā ļoti mazu naudu un māsiņas faktiski par velti strādā, un arī ārstiem ir vergu darbs."

Ārsti skaidro, ka cilvēkos ir enerģijas spēks. Ja tas īsā laikā tiek iztērēts un cilvēks nespēj atjaunoties, tad rodas problēmas. Ne vienmēr risinājums būs darba maiņa. Ja depresija būs dziļi ielaista, jauns darbs nepalīdzēs cilvēkam vienam pašam nostāties uz kājām un būs jāmeklē ārstu palīdzība. Tikmēr priekšniekiem jāatceras, ka labi vārdi un pateikts paldies par izdarīto darbu neko nemaksā, taču cilvēki to novērtēs un uz darbu nāks priecīgāki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti