Cīravnieks Jānis Gulbis pirmoreiz Dzērves Bērziņu avotus iepazinis deviņdesmito gadu sākumā. Tā kā tolaik strādājis skolā, tad bieži vien skolēnus vedis pārgājienos vērot, kā no baltā šūnakmens spraugām šāvušās ārā ūdens šaltis. Drīz vien unikālo dabas nostūri 10 hektāru platībā Jānim izdevies privatizēt ar domu: veicināt tūristu interesi par šo objektu.
"Metāmies šeit iekšā tīrīt, vākt, nekur neinteresējoties, kas bija mana kļūda. Aiz mana entuziasma pieaicināju arī draugus. Iztīrījām, parādījās aizvien vairāk avotiņu, kamēr saņēmām sodu, ka esam izpostījuši dabu," stāsta Bērziņu avotu īpašnieks Jānis Gulbis.
Pagājuši divi gadi, kopš Bērziņu avotu apkārtnē nekas neesot darīts. Pa šo laiku Jānis vērsies vidi uzraugošajās institūcijās, lai veiktu turpmāk pieļaujamās likumīgās darbības, taču konkrētu atbildi tā arī neesot saņēmis. "Esmu pilnīgā neziņā, ko tagad darīt, vai vispār šeit var ko darīt. Ja šeit neko nedara, tad šeit ir viens vienīgs ūdens un koku kritalas, bet saimnieks - bebrs," turpina avotu īpašnieks Gulbis.
"Domāju, ka primārais ir avotu unikālais objekts, nevis vides daudzveidība. Jo te biologi, entimologi vai hidrologi varētu atrast kaut ko unikālu, iespējams, citās sfērās," pavēstīja vides speciālists Agris Āboliņš.
Lai mēģinātu rast risinājumu par dabas objekta nākotni, talkā nākuši gan brīvprātīgie, gan pašvaldība. Vēl viens būtisks jautājums, kas jārisina kopīgiem spēkiem, ir piekļuve Bērziņu avotiem. "Mums būtu jāsaprot, no kuras puses vislabāk veidot piekļuvi šim objektam. Tad jārunā ar zemju īpašniekiem, jāsaprot viņu vēlmes," pastāstīja Cīravas pagasta pārvaldes vadītājs Artis Čanders.
Dzērves Bērziņu avoti ir vieni no 24 izcilajiem Latvijas avotiem. Tie arī ierakstīti ģeoloģisko dabas pieminekļu sarakstā.
