Īvandes sporta zālē valda klusums, dzirdama tik bumbas skaņa, kas tiek mesta pretinieku komandai un, protams, prieka izsaucieni, ja izdodas to dabūt aiz pretinieku līnijas un tā gūt punktus. Tas ir golbols – populāra spēle neredzīgajiem cilvēkiem. Šeit to jauktās komandās spēlē gan redzīgie, gan neredzīgie jaunieši."Mēs sportojam, galvenokārt izmantojot ausis. Redzīgajiem grūti piešauties tai skaņai. Sākumā bija sajūta, ka bumbu nedzirdu, vajag brītiņu laika," saka alūksniete Kristīne Berkule.
Georgs Bārda ir no Jūrmalas, viņš iet pa virvi: "Rekords ir seši soļi. Tas ir pilnīgi vienalga, vai tu redzi vai nē - galvenais ir līdzsvars un likt kāju priekšā kājai."
Rīdziniece Laima Delvere, visu to vērojot un pati piedaloties, secina: "Es saprotu to, ka neredzīgie spēj daudz vairāk nekā mēs domājam, bieži spēj vairāk..."
Kā strādāt tandēmā – redzīgajam nedaudz piepalīdzot, lai arī neredzīgais varētu sportot – šis bija galvenais biedrības "Es redzu" organizētās nometnes mērķis un te pulcējās jaunieši no visas Latvijas. Latvijā ir pozitīvi piemēri, ka arī redzes invalīds var sasniegt labus rezultātus. Piemēram, 2000. gada paralimpiskajās spēlēs Sidnejā Armands Ližbovskis izcīnīja bronzas godalgu tāllēkšanā. Tomēr joprojām lielākoties redzes invalīdi maz sporto, arī viņiem vajadzīgs iedrošinājums.
"Neredzīgs cilvēks var darīt visu, bet viņam nedaudz ir jāpalīdz, un tas ir tas, ka gribam nofiksēt tās metodikas, lai cilvēks mācītos parastajā skolā," skaidro biedrības „Es redzu” valdes priekšsēdētāja Aivija Bārda.
Šī nometne ir daļa no plašāka projekta "Citāda Latvija", un tā noslēgumā būs izstrādāti metodiskie materiāli sportošanai bērniem un jauniešiem ar redzes traucējumiem. Tie nonāks arī pie vispārizglītojošo skolu sporta pedagogiem, lai viņi būtu labāk sagatavoti strādāt ar šādiem skolēniem.
