Svētki kā tādi nozīmē atšķirību ierastajā ikdienas rutīnā, ko cilvēk parasti atzīmē plašākā vai šaurākā ģimenes un draugu lokā. Ir cilvēki, kuri izmanto katru izdevību, lai radītu svētkus un tos svinētu, taču ir tādi, kas svinību laikā izvēlas palikt vieni.
Ir normāli svētkus nesvinēt, uzsvēra Liepa:
“Katram no mums ir iespēja izvēlēties, kā dzīvot. Tā kā svinēšana ir kaut kādu notikumu atzīmēšana, katrs var izvēlēties šos notikumus neatzīmēt.”
Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas palikt vieni, var būt ļoti dažādi, un apkārtējiem viņus par to nevajadzētu nosodīt. Piemēram, bieži vien tas saistīs ar nepietiekamu pašvērtējumu vai bailēm būt nepieņemtiem.
“Ir cilvēki, kuriem ir pagrūti atrasties kompānijā, jo tur var būt grūtības ar to, ka viņi varētu justies nepieņemti vai kaut kādā ziņā neiederīgi tajā pasākumā. Bieži cilvēki zema pašvērtējuma dēļ nav bijuši spējīgi iegūt kontaktus, lai atrastu kādu, ar ko vispār svinēt kopā.”
“Tad ir vēl kategorija cilvēku, kuri izvēlas nesvinēt dažādu citu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka viņi jūtas ērtāk vienatnē, un tas nav tāpēc, ka viņiem pietrūktu šo cilvēku, bet tāpēc, ka viņi tiešām ir atraduši veidus, kā konkrētus notikumus dzīvē atzīmēt vieni paši, un tas ir normāli,” skaidroja psihoterapijas rezidents.
Tāpat Liepa uzsvēra, ka katram cilvēkam ir savas individuālās pieredzes un asociācijas ar svētkiem un dažādiem notikumiem, kas var būt arī traumatiskas. Svētkus nesvinēt kompānijā bieži izvēlas arī cilvēki, kuri mēģina pārvarēt atkarības.
“Ir arī cilvēki, kuri izvēlas svinēt vienatnē dažādu citu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir bijušas grūtības ar apreibinošām vielām, kas realitātē tomēr ir dažādos svētkos.
Tad, lai izvairītos no kārdinājuma vai asociācijām, viņi izvēlas neapmeklēt svētkus kompānijās, kas ar to saistās, lai sevi pasargātu.”
Nevar aizmirst arī, ka cilvēki var būt ekstraverti un justies vislabāk cilvēku pūlī, bet var būt arī introverti un visērtāk justies vienatnē. “Tas nenozīmē, ka introverti vienmēr svin atsevišķi un ekstraverti pūlī, tur arī var būt ļoti dažādi.
Lielākoties mums katram ir gan daļas no introvertā, gan daļas no ekstravertā, kā kurā vidē tas izpaužas,” piebilda Liepa.
Gadījumos, kad tuvinieks, kas izvēlas svinēt viens pats, ir depresijas vai trauksmes traucējumu pacients, ir svarīgi tomēr pievērst uzmanību iemesliem, kāpēc cilvēks izvairās no sabiedrības. Iespējams, ka svētkus var pielāgot tā, lai iekļautu visus, norādīja Liepa.
“Būtu vērts pajautāt šim cilvēkam, ko viņš domā, kas būs tajos svētkos, ko viņš nevēlētos un paklausīties. Varbūt viņš domā, ka tur būs pārāk trokšņains, vai būs pārāk maz vietas. Var skatīties, kas tieši cilvēku satrauc,” stāstīja Liepa.
“Tad var vai nu pielāgot pasākumu, vai domāt, vai cilvēks tomēr vēlas pielāgoties pats, paskatīties un izkāpt no spirāles, jo atsakot visam, var nokļūt ļoti vientuļā pozīcijā,” viņš piebilda.
Psihoterapijas rezidents novēlēja ikvienam apzināties, ka svētkus svinēt vienatnē ir normāli un sekot līdzi tam, kādas ir pašu vēlmes. Ja šobrīd vienatnē jūtaties vislabāk, tad nebaidieties un nekaunieties svinēt ārpus kompānijas.
