Šādi produkti ir, piemēram, saldēta pica, maltītes, kuras jāgatavo mikroviļņu krāsnī, iepakotas uzkodas un saldie ēdieni. Vienlaikus tās ir arī piedevas, ko lieto ar mērķi atdarināt neapstrādātu vai minimāli apstrādātu produktu radītās garšas izjūtas, piemēram, aromatizētāji, krāsvielas, saldinātāji, emulgatori un citas.
Īpaši apstrādātie produkti veidoja 67% no bērnu un pusaudžu 2018. gadā patērētajām kalorijām, salīdzinot ar 61% 1999. gadā. Pētījumā tika analizēts 33 795 bērnu un pusaudžu uzturs visā valstī.
Lai arī rūpnieciskā apstrāde var ilgāk saglabāt pārtiku svaigu un ļaut dažus produktus bagātināt ar vitamīniem, tā maina pārtikas konsistenci, garšu un krāsu, padarot to garšīgāku, lētāku un izdevīgāku. Intensīvi apstrādāti produkti ir arī starp tiem, ko pārtikas rūpniecības industrija reklamē īpaši uzstājīgi.
Tikmēr laika posmā no 1999. līdz 2018. gadam veselīgākas neapstrādātas vai minimāli apstrādātas pārtikas patēriņš samazinājās no 28,8% līdz 23,5% no patērētajām kalorijām.
Lielāko uzņemto kaloriju pieaugumu uzturā veido ēšanai gatavie un uzsildīšanai paredzētie ēdieni, ko cilvēki iegādājas līdzņemšanai, piemēram, burgeri un saldētas picas, kam seko saldās uzkodas un deserti.
"Pašreizējā pārtikas sistēma ir veidota tā, lai veicinātu intensīvi apstrādātu pārtikas produktu pārmērīgu patēriņu, izmantojot dažādas stratēģijas, tostarp cenu politiku un agresīvu mārketingu,"
komentējot pētījumu, raksta Ziemeļkarolīnas universitātes Džilingsas Globālās sabiedrības veselības skolas uztura nodaļas profesores Keitija Meijere un Lindsija Smita-Tailija.
Saikne starp intensīvi apstrādātu pārtiku un bērnu veselību ir sarežģīta, taču vasaras sākumā publicētā Londonas Impērijas koledžas pētījuma dati liecina, ka arī britu bērni patērē “ārkārtīgi lielu” daudzumu īpaši apstrādāto produktu, palielinot aptaukošanās risku un kaitējot bērnu veselībai.
Pētījuma autors profesors Kriss Millets norāda, ka izpētē atklātais sniedz atbildi uz Lielbritānijā bieži uzdoto jautājumu, kādēļ bērnu aptaukošanās rādītāji valstī ir tik augsti.
Turklāt britu pētnieki atklāja, ka intensīvi apstrādāti produkti ne vien veido lielu īpatsvaru bērnu uzturā (vairāk nekā 40% no uzņemtajiem gramiem un 60% no uzņemtajām kalorijām), bet arī sakarību starp šāda ēdiena patēriņu un aptaukošanos pieaugušo vecumā.
Pētnieki uzsver, ka bērnībā aizsāktie ēšanas paradumi turpinās arī vēlāk, potenciāli ievirzot bērnus mūžu garā trajektorijā ne vien uz aptaukošanos, bet arī virkni citu negatīvu fiziskās un garīgās veselības rezultātu, tostarp diabētu un vēzi.
