“Statistika Latvijā ir nežēlīga,” tā par insulta gadījumu skaitu Latvijā sacīja Miglāne, “pagājušajā gadā mazāk bija stacionēto pacientu. Bet katrā ziņā, ja mēs runājam par globāliem rādītājiem, tad mēs esam vienā no sliktākajām vietām Eiropā.”
Katru gadu Latvijā stacionāros nonāk vismaz 8000 insulta pacientu. Apmēram 20% insulta pacientu katru gadu Latvijā zaudē dzīvību. Taču 20% no visiem pacientiem kļūst par invalīdiem līdz mūža beigām.
Jurjāns norādīja, ka noteikti ir jāmāk atpazīt simptomi – kustību traucējums vai zudums, asimetriski sejas vaibsti, vienpusējs jušanas traucējums, koordinācijas traucējumi vai reiboņi. Simptomi ir jāatpazīst pēc iespējas ātrāk, skaidroja Jurjāns. Regulāri apmeklējot ģimenes ārstu, pievēršot uzmanību asinsspiedienam, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, ir iespēja būtiski samazināt insulta risku.
Būtiskākais cēlonis, kāpēc insulta skaits nemazinās, ir tas, ka cilvēki pievērš maz uzmanības riska faktoriem, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam vai cukura diabētam.
80% insulta gadījumu var novērst tad, ja tiek kontrolēti visa riska faktori.
Miglāne uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā ir nekavējoties jāsauc palīdzība: “Nekavējoties, jo insulta ārstēšana notiek. Notiek ātri un notiek efektīvi, ja cilvēks īsā laikā tiek līdz slimnīcai.”
Šogad izglītojoši pasākumi Covid-19 ierobežojumu dēļ netiek rīkoti, taču PSKUS mājaslapā ir iespējams aplūkot mediķu veidotus video par to, kā novērst riska faktorus un izvairīties no insulta.