Kā labāk dzīvot

Tomātu audzēšanas noslēpumi

Kā labāk dzīvot

Stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Darba likumā. Skaidrojam izmaiņas

Pacientu un ārstu attiecības: rīcība gadījumos, kad aprūpe nav kvalitatīva

Inspekcija: Biežākās pacientu sūdzības – par komunikāciju un nelaipnu attieksmi veselības aprūpē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lielākoties pacienti Veselības inspekcijā sūdzas par ārstniecības personu komunikācijas problēmām un pacienta tiesību uz laipnu attieksmi neievērošanu, kā arī par dažāda veida pārkāpumiem pret tiesībām uz informāciju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte. Savukārt Upsalas Universitātes lektore Santa Slokenberga atzina, ka Latvijā ir samilzusi problēma jautājumos saistībā ar cieņu un empātisku izturēšanos pret pacientu.

ĪSUMĀ:

  • Veselības inspekcijā biežākās pacientu sūdzības – par komunikāciju un nelaipnu attieksmi.
  • Savukārt juridisku palīdzību biežāk meklē pacienti, kuru veselībai būtiski kaitēts, vai viņu tuvinieki.
  • Veselības aprūpē radīts kaitējums gan pasaulē, gan Latvijā ir bieža parādība.
  • Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, pacientu tiesību jautājumi ir lielāka problēma.
  • Latvijā pieklibo cieņa, iecietība un iejūtība, un empātiska attieksme darbā ar pacientu.
  • To saista ar mediķa īso laiku, ko var atvēlēt pacientam.
  • Citās valstīs pacientiem atvēl vairāk laika, bet bieži ir krietni grūtāk piekļūt veselības pakalpojumiem.
  • Tiesībsarga ieskatā, Latvijā nepieciešams pacientu ombuds kā persona katrā medicīnas iestādē.

Pacientu tiesības Latvijā regulē Pacientu tiesību likums, kas nosaka pacienta tiesības saņemt kvalitatīvu, laipnu un cieņas pilnu ārstēšanu un aprūpi, kā arī saprotamā veidā iegūt no ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī skaidrojumu par medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi.

Apkopojot 2022. gada statistiku, līdz 17. augustam Veselības inspekcijā par veselības aprūpes pārkāpumiem saņemti 396 iesniegumi. 

"Tieši par pacienta tiesību iesniegumiem – tie ir 23 dažāda veida iesniegumi. Es neteiktu, ka tās ir tikai sūdzības, jo pacienti pie mums vēršas arī, lai saņemtu informāciju, lai viņiem izskaidrotu informāciju par dažādiem medicīnas tiesību, pacientu tiesību jautājumiem, tostarp par dažādām konfliktsituācijām," skaidroja Šāberte. 

Viņa atklāja, ka pamata sūdzības Veselības inspekcijai ir par komunikācijas problēmām un pacienta tiesību uz laipnu attieksmi neievērošanu,

bet tāpat tiek fiksēti dažāda veida pārkāpumi par tiesībām uz informāciju neievērošanu – pacienti sūdzas, ka vai nu nav sapratuši, vai nav saņēmuši kāda veida informāciju savā ārstniecības procesā. 

Zvērināts advokāts, Medicīnas tiesību biroja vadītājs Ronalds Rožkalns atzina, ka pie viņa pēc juridiskas palīdzības vēršas pacienti vai viņu tuvinieki tādos gadījumos, kad tiešām nodarīts kaitējums dzīvībai vai veselībai. 

"Jāatzīst, ka, vēršoties pie manis, daudzi mani klienti jau ir izgājuši to etapu, vēršoties arī Veselības inspekcijā, Veselības ministrijā, un kaitējuma nodarīto seku novēršana šajā etapā nav bijusi veiksmīga," viņš uzsvēra. 

"Pilnīgi noteikti šī vēršanās atspoguļo vispārējo diezgan bēdīgo situāciju veselības aprūpē, hronisku līdzekļu trūkumu visā veselības aprūpes sistēmā, un diemžēl tas atspoguļojas veselības aprūpes kvalitātē. Līdz ar to var teikt, ka diezgan daudziem cilvēkiem tiek nodarīts pāri situācijās, kurās reāli šāds kaitējums varētu nerasties," skaidroja Rožkalns. 

Vienlaikus viņš atzina, ka ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē veselības aprūpes radīts kaitējums ir bieža parādība, tas ir 14. biežākais nāves iemesls. 

Upsalas Universitātes Juridiskās fakultātes vecākā lektore Santa Slokenberga gan uzsvēra, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, pacientu tiesību jautājumi ir lielāka problēma. 

"Izejas punkts šajos jautājumos ir cieņa pret pacientu un attieksme pret pacientu kā līdzcilvēku. Tas, ko mēs izteikti redzam, ir, ka Latvijā ir izteiktas problēmas šajā jautājumā. Ne vienmēr tās ir novērojamas arī citās valstīs.

Cieņa, iecietība, iejūtība un empātiska attieksme pret darbu ar pacientu ir pamata solis ārstniecības personu darbā. Man gribētos teikt, ka Latvijā tā ir samilzusi problēma," viņa uzsvēra. 

Slokenberga vērtēja, ka viens no būtiskiem apsvērumiem, kādēļ tas tā varētu būt, ir laiks, ko ārsts var veltīt pacientam. 

"Pat tad, ja Latvijā ir relatīvi vienkārši, pat ar mūsu garajām rindām un pacientu pašu maksājumiem, piekļūt ārstniecības personām, šis laiks, kas tiek pavadīts ar ārstniecības personu, ir gana īss. Jautājums ir, vai ārstniecības personai ir pietiekamas iespējas iedziļināties un izrādīt iejūtību, kas pacientam būtu nepieciešama," viņa skaidroja. 

Slokenbergas novērojumi liecina, ka ir valstis, kurās ārsti velta vairāk laika saviem pacientiem, tostarp ārstniecības procesa izskaidrošanas darbam, taču tajās bieži vien ir arī krietni grūtāk vispār piekļūt veselības pakalpojumam. 

Latvijas Tiesībsarga skatījumā ir nepieciešams Veselības inspekcijas paralēls pacienta tiesību atbalsta mehānisms – Pacientu ombuds, kura uzdevumi būtu izglītošana, pētniecība, atbalsts, kas izpaužas kā informēšana par tiesībām, uzklausīšana, nepieciešamības gadījumā arī mediācija, bet ne sodīšana vai medicīniska slēdziena sniegšana.

"Kopumā tā ir ļoti laba doma," vērtēja Slokenberga.

"Ombuds Latvijā nevis kā centralizēta iestāde, bet persona, pacientu tiesību aizsardzības speciālists, kas būtu pieejams, kas strādātu lielākajās ārstniecības iestādēs un konsultētu, un sniegtu atbalstu gan pacientam, gan pašai ārstniecības iestādei un tās darbiniekiem, īstenojot pacientu tiesības," viņa papildināja. 

Vienlaikus viņa atzina, ka tiesībsarga rosinātais ombuda modelis ir tikai pamata solis, kas nepieciešams. Viņasprāt, redzams ir būtisks robs izglītības jautājumos par pacientu tiesībām. 

"Ja izglītība nav ielikta par prioritāti, ka ārstniecības personām ir jāsaprot ārstniecības tiesiskie aspekti un jāizprot pacienta tiesību aizsardzības mehānismi un pacientu tiesību jēga, ko tas prasa no viņiem katrā konkrētajā situācijā, tad ir ļoti grūti šīs tiesības īstenot," Slokenberga uzsvēra. 

Rožkalns piekrita, ka pacientu tiesību speciālists ir nepieciešamība Latvijas apstākļos, bet arī atzina, ka pacientu tiesību aizsardzības pasākumi ir jāveido kompleksi un ir jārunā par izglītību – gan ārstniecības personām, gan pašiem pacientiem.

Tikmēr Šāberte atklāja, ka Veselības inspekcija sper soļus problēmas risināšanā, piemēram, strādājot pie Pacientu tiesību likuma versijas vienkāršā valodā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti