28. jūlijs pasaulē ir C hepatīta diena, un Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka desmit gadu laikā šo slimību vajadzētu izskaust, kas Latvijā nozīmē gadā izārstēt vismaz 3000 C hepatīta slimnieku.
Par C hepatītu pastāv dažādi mīti, un viens no tiem, ka ar šo slimību inficējas galvenokārt narkomāni, kas gan nav tiesa.
“Protams, ka narkotiku lietotāju vidū ir diezgan daudz ar C hepatītu inficēto, bet, ņemot vērā, ka šī slimība izplatās ar asinīm, to var iegūt arī kosmētisko procedūru vai seksuālo kontaktu ceļā, kas gan nenotiek tik bieži, bet gadās. Retos gadījumos inficēšanās var notikt arī stomatoloģisko manipulāciju rezultātā, līdz ar to teorētiski ikviens iedzīvotājs var būt potenciāli inficēts,” sacīja Tolmane.
Viņa aicināja ikvienu cilvēku, kurš nekad dzīvē nav pārbaudījies uz C hepatītu, veikt pārbaudi. Ja rezultāts būs negatīvs, tad ir viss kārtībā, ja pozitīvs, tad var sākt ārstēšanu.
Pastāv vairāki veidi, kā pārbaudīt, vai cilvēks nav inficējies, – doties pie ģimenes ārsta, par samaksu veikt analīzes ikvienā laboratorijā, nodot asinis kā donoram, kad bez maksas tiks veiktas analīzes, vai iet uz HIV profilakses punktiem, kuros anonīmi un bez maksas var veikt testus uz C, B hepatītu un HIV infekciju.
Profesore uzsvēra, ka pašreiz valsts nodrošina 100% apmaksātu C hepatīta ārstēšanu, kas turklāt ir ļoti veiksmīga, līdz ar to pacientam vairs nepastāv risks saslimt ar aknu cirozi vai aknu vēzi, kā arī viņš vairs nevarēs inficēt citus cilvēkus.
Tolmane teica, ka C hepatīts ir samērā viltīga slimība, jo daudzu gadu garumā cilvēks var justies vesels, bet sūdzības var parādīties tad, kad parādās saslimšana ar aknu vēzi vai cirozi. Tāpēc bieži grūti pateikt, kad cilvēks inficējies – pirms gada vai pieciem.
Infektologu un hepatologu asociācijas profesore Indra Zeltiņa Latvijas Radio, runājot par C hepatītu, minēja, ka pandēmija varbūt mazināja jauno pacientu atklāšanas apjomu un iespēju nokļūt pie ārsta, bet C hepatīts nekur nav pazudis, un ārstiem jāturpina ar to strādāt.
“Diemžēl vēl arvien ir daudz cilvēku, kuri nemaz nezina, ka ir inficējušies ar C hepatītu. Lai sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās vadlīnijas – līdz 2030. gadam izārstēt visus C hepatīta slimniekus –, tas nozīmē, ka katru gadu vajadzētu izārstēt 3000 pacientus,” sacīja Zeltiņa.
Satraucoši ir tas, ka pacientu plūsma nemazinās un bieži par C hepatītu cilvēks uzzina, ja viņam, piemēram, jāiet uz plānveida operāciju. Tāpēc vajadzīga plašāka testēšana ģimenes ārstu vidū, taču viņiem nav piešķirts valsts finansējums. Liels progress ir sasniegts arī medikamentu panesamības ziņā. Ja agrāk C hepatīta ārstēšanai bija smagas blaknes, pašreiz cilvēks var iedzert vienu tableti dienā, justies ļoti labi un pilnībā atveseļoties.
