Industriālajam parkam noskatīto mežu pašvaldība nodēvē par degradētu teritoriju

Turpinot izvērtēt Valmieras pilsētas novada vēlmi sev pievienot 100 hektārus no blakus esošā Beverīnas novada, lai šajā teritorijā uzbūvētu Vidzemes industriālo parku, Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" noskaidrojis jaunus aspektus, kas varētu ietekmēt tālāko notikumu attīstību. Nav veikts nekāds industriālā parka ietekmes izvērtējums uz vidi. Savukārt plānotā vērienīgā meža izciršana būtu iespējama vien kā šaha laukumiņi un, visbeidzot, Eiropas Savienības (ES) nauda būtu pieejama degradēto teritoriju atdzīvināšanai, nevis pārvēršanai par rūpniecisko zonu.

Pret Vidzemes industriālo parku mežā kategoriski iebilst daļa Beverīnas novada iedzīvotāju. Turklāt vietējiem ir bažas, cik godīgi un korekti Valmieras pašvaldība vēlas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek piesaukti pat tādi termini kā izkrāpšana.

"Mēs esam par attīstību, par industriālo zonu un parku, bet ne 118 hektāru meža vietā," uzskatus pauž Beverīnas novada iedzīvotāja Aija Freimane.

Valmiera industriālā parka būvniecībai, kas atradīsies meža vietā, plānojusi piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, tajā investējot 15 miljonus eiro. Ir jau noskatīts, no kādas programmas to realizēt.

"Integrēti teritoriju investīciju specifisko atbalstu mērķu finansējums nacionālās nozīmes attīstības centriem. Šeit ir specifiskais atbalsta mērķis 5.6.2. kas nosaka teritoriju revitalizāciju jaunām uzņēmējdarbības teritorijām," skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").

Tomēr vajadzētu būt precīziem. Minētās "5.6.2." programmas īstais nosaukums ir “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām”. Lai saprastu, ko Valmiera īstenībā grasās darīt, ir jāpapēta vairāki pilsētas plānošanas dokumenti, kas ir publiski pieejami jebkuram interesentam.

Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un attīstības programmā stāstīts par plāniem attīstīt industriālās zonas un sakopt degradētās teritorijas.

"Plānošanas dokumentiem pēc Latvijas likumdošanas var piemērot ietekmes uz vidi izvērtējumu, bet šajā gadījumā, pamatojoties uz Valmieras domes sniegto informāciju un Valmieras reģionālās vides pārvaldes atzinumu, Vides pārraudzības valsts birojs ir atzinis, ka šādai darbībai būtiska ietekme uz vidi nebūs un ietekmes uz vidi novērtējums nav piemērots. Tad ir jautājums, kā notiek šo dokumentu izvērtēšana, vai kāds no ierēdņiem reāli paskatās dokumentu saturu vai tic pašvaldībai uz  vārda?" neizpratnē ir Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele.

Kādēļ šie Valmieras attīstības plāni paslīdējuši garām Vides uzraugošajām iestādēm, raidījums "Vides fakti" devās skaidrot uz Valsts vides dienestu (VVD).

"Tika vērtētas konkrētai pašvaldībai piederošās teritorijas," stāsta VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

Tomēr Valmieras plānošanas dokumentos skaidri un gaiši redzams, ka tiek plānots pievienot teritoriju no Beverīnas novada industriālā parka būvniecībai. Tātad VVD pieeja šī jautājuma risināšanā bijusi ļoti formāla, savukārt citā valsts institūcijā nav tikusi iesniegta pilnīga informācija par plānoto darbību ārpus Valmieras pilsētas teritorijas.

"Lēmums tiek pieņemts par to informāciju, kas birojam tiek iesniegta. Birojam tika iesniegts iesniegums par plānošanas dokumentu un tas, kas tika sagatavots un iesniegts birojā, - šeit nevienā vietā neparādās, ka Valmieras pilsēta kaut ko grasītos plānot ārpus pilsētas teritorijas," skaidro Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukašēvics.

Izskatās, ka īstie attīstības plāni iestādē nav lasīti, bet likuma pārkāpums tas nav. Tiek solīts, ka,  tiklīdz industriālā parka ieceres tikšot skaidrāk uzliktas uz papīra, tad ietekme uz vidi tikšot arī vērtēta. Arī pašvaldība sola, ka līdz janvāra beigām ietekmes uz vidi novērtējums tikšot veikts.

"Parasti visi uzņēmēji saka, ka ietekmes uz vidi novērtējums ir jāveic iespējami agrā stadijā. Tagad ir ierosināts process par Valmieras pilsētas robežu maiņu. Izmainīs pilsētas robežu un beigās izrādīsies, ka ietekme uz vidi tomēr ir, un šī darbība vienalga tur nevar būt plānota ar vai bez Eiropas naudas," pastāstīja Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Enģele.

Pilsētas mērs Jānis Baiks "Valmieras ziņās" izsaka viedokli, ka raidījuma "Vides faktu" iepriekšējais sižets esot bijis visai tendenciozs. Savukārt Beverīna novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Cilda Purgale ("Abulieši") pat izteikusies, ka sižets balstīts un vienpusēju, atsevišķu cilvēku viedokli.

Tomēr raidījumā tika atspoguļoti iesaistīto pušu viedokļi, un atšķirīgu viedokļu paušana demokrātiskās valstīs sauc par diskusiju. Nevajadzētu meklēt ārējos ienaidniekus  un baumot, ka kāds raidījumam šos sižetus ir pasūtījis. Arī beverīnieši stāsta, ka viņi nav kādu mistisku ieinteresēto pušu algotņi. Beverīnas novada iedzīvotājs Ritvars Kalniņš smejoties atzīst, ka viņš nav ārzemju spiegs, kurš gribētu graut Latvijas rūpniecību.

Viens no pilsētas galvas argumentiem par labu industriālā parka izvēlētajai vietai ir: “lielākajā daļā teritorijas, kur iecerēts veidot industriālo parku, līdz 2018.gadam un daļā līdz 2023.gadam, atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam, ir plānots veikt kailcirti”.

"Šajā teritorijā tiešām ir ļoti daudz pieaugušas un pāraugušas audzes, kuras kaut kādā laika posmā mēs plānosim cirst un arī atjaunot, kamēr netiks pieņemti citi lēmumi. Tomēr Latvijas valsts meži (LVM) nekādas kailcirtes 60 hektāru platībā no vienas vietas negrasās veikt.

Meži tiek zāģēti kā šaha laukumiņi. Turklāt izcirsto mežu vietā tiek iestādīti jauni koki. Tas, ko mēs varētu pēc normatīviem aktiem, tie būtu līdz pieciem hektāriem, bet, ja skatāmies no praktiskā viedokļa, tad LVM vidējā cirsmas platība ir mazāka par diviem hektāriem," skaidro 
LVM Rietumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Vilmārs Katkovskis.

Pētot Valmieras plānošanas dokumentus, atklājas nopietnākas ieceres.

"Es esmu šokā, ka kaut kas tāds var notikt. Kādi teksti ir sarakstīti Valmieras plānošanas dokumentos un, ja ir karte, kurā mežs ir iezīmēts kā degradēta teritorija, liek domāt par iespējamu Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanu," sacīja Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Enģele.

Dokumentā ar nosaukumu "Valmieras pilsētas attīstības programmas 2015.-2020.gadam Integrētās teritorijas investīcijas projektu idejas", teritorija, kuru Valmiera sev plāno pievienot, iezīmēta kā degradēta. Maz ticams, ka ir iespējams mežam pēkšņi kļūt par degradētu un tādā veidā pretendēt uz Eiropas naudu. Izrādās, ka tas ir iespējams, pašvaldībai atliek tikai teritorijas plānojumā šo vietu iezīmēt kā rūpniecisko zonu. Turklāt "Valmieras ziņās" Beverīnas pašvaldības vadītāja Cilda Purgale skaidro: “Lēmumu par teritorijas nodošanu pilsētai Beverīnas novada pašvaldība pieņems tikai tad, kad būs pilnīga skaidrība, vai ir juridiski iespējams meža zemi transformēt par industriālu teritoriju. Nav jēgas pilsētai nodot teritoriju, ja to nevar izmantot iecerētajam mērķim.”

"Atbilstoši definīcijai, ja tā ir plānota vai izmantota un šobrīd tajā teritorijā nenotiek pilnvērtīga saimnieciskā darbība, tad tā var pretendēt uz atbalstu," stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

Tādējādi ir atklājusies elementāra shēma, kā mežu formāli padarīt par degradētu teritoriju un tādā veidā pretendēt uz Eiropas naudu. Valmieras mērs gan noraida jebkādus pārmetumus.

"Šie līdzekļi ir gan degradētajām, gan jaunu vietu izveidošanai. Nevajag jaukt definīcijas," raidījumam "Vides fakti" sacīja Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Iespējams, pilsēta galva tomēr nesaka taisnību, ja naudu tiešām paredzēts piesaistīt no programmas "5.6.2.", kā viņš pats iepriekš izteicās.

"Lielajos valsts plānošanas dokumentos, kas ir saskaņoti ar Eiropas Komisiju (EK), šī nauda, kas nāk no videi domātās aploksnes, ir paredzēta tiešām reālu esošu degradētu teritoriju atdzīvināšanai, nevis dzīva meža pārvēršanai par rūpniecisko zonu," naudas izlietošanas mērķus skaidro VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits.

VARAM sola brīdī, kad Valmiera iesniegs savu projektu, to rūpīgi izvērtēt un atzīst, ka nauda ir paredzēta degradētām teritorijām. Starp citu, precīzi noteikumi šīs Eiropas naudas saņemšanai nemaz vēl nav apstiprināti Ministru kabinetā (MK). Daļa Beverīnas novada iedzīvotāju plāno vērsties Eiropas Komisijā, lai pievērstu uzmanību tam, cik korekti Latvijā tiek dalīta Eiropas nauda. Raidījums "Vides fakti" nav un nekad nebūs pret jaunām darba vietām un industriāliem parkiem, jautājums ir tikai par veidu, kā tie tiek būvēti un kas tā vārdā tiek upurēts, tāpēc "Vides fakti" turpinās sekot tālākai notikumu attīstībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti