Vai tas ir normāli?

#10 Saruna pēc gada: kā mainījusies Reiņa dzīve?

Vai tas ir normāli?

#11 Podkāsta noslēgums

Ticēt brīnumam un nenotveramajam: vai vienmēr visam jābūt racionālam un pierādāmam

Ilūzija par kontroli jeb kāpēc krīzes situācijās cilvēki kļūst māņticīgi

Pamata dzinulis, kāpēc mums ir raksturīga maģiskā domāšana, ir vēlme pēc drošības sajūtas, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” norādīja Rīgas Stradiņa universitātes docente, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Salmane-Kuļikovska. 

Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās terapijas centrs “Intellego” jau 2019. gadā veica aptauju, kurā noskaidroja, ka cilvēki tic gan tam, ka īpaši numuri nes veiksmi, gan tam, ka konkrēti rituāli, piemēram, pieklauvēšana pie koka, atvaira negatīvus notikumus. Tāpat cilvēki tic nākotnes pareģošanai, dziedēšanas spējām un domu spēkam.

Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste, psiholoģe Ginta Ratniece norādīja, ka cilvēkiem jau kopš senseniem laikiem piemīt vēlme paskatīties, kas ir aiz ikdienas notikumiem.  Nevis vienkārši konstatēt un adaptēties realitātei, bet arī reflektēt par to. 

“Cilvēkam, atšķirībā no dzīvniekiem, ir zināms enerģijas pārpalikums. Tātad bez tā, ka sagādājam, ēdienu, varam sevi uzturēt un vairoties, atšķirībā no dzīvniekiem, mums vēl ir enerģijas pārpalikums, lai novērtētu to visu un pajautātu, kāda tam ir jēga, ko tas nozīmē,” skaidroja psiholoģe. 

Salmane-Kuļikovska norādīja, ka māņticībai ir vairāki iemesli, taču pamata dzinulis ir vēlme pēc drošības sajūtas. 

“Pamata dzinulis, kāpēc mums ir raksturīga maģiskā domāšana, ir tāpēc, ka cilvēki vēlas drošības sajūtu. No socioloģiskā skatījuma mēs dzīvojam augstas nedrošības laikmetā, bet nav komfortabli justies nedroši, tāpēc meklējam kādas zīmes, norādes, kas var likt justies drošāk. Kaut kādā veidā mēģinām realitāti kontrolēt,” viņa skaidroja. 

“Zināmās devās tas jau nekas slikts nav, tas ir veids, kā cilvēks samazina sev trauksmi. Piemēram, uzliek kādu amuletu vai paņem līdzi, tas rada drošības sajūtu,” speciāliste piebilda. 

Vienlaikus Salmane-Kuļikovska uzsvēra, ka absurdai ticībai maģiskajam var būt negatīvas sekas ilgtermiņā: “Problēmas rodas tad, kad mēs tik ļoti gribam realitāti kontrolēt un mazināt trauksmi, ko rada nenoteiktība, ka ar šo rituālu palīdzību īstermiņā mēs trauksmi mazinām, bet ilgtermiņā tā atgriežas, un cilvēks sāk kļūt atkarīgs no šādu rituālu veikšanas. Cilvēks nevar izdzīvot neveicot konkrētus rituālus.”

Speciāliste norādīja, ka cilvēku ikdienā arvien vairāk ienāk zinātne un racionāla domāšana ieņem stabilu vietu, bet novirzīšanās no kritiskās domāšanas ir izplatīta tieši krīzes brīžos, jo tad trauksme var būt ļoti augsta, un tas ir veids, kā iegūt ilūziju par kontroli. 

“Tas ir līdzīgi tagad, kad pandēmija ieviesusi lielu nenoteiktību, tad ticība sazvērestības teorijām un kam iracionālam pieaug,” Salmane-Kuļikovska norādīja. 

“Krīzes situācijā cilvēki psiholoģiski regresē, izmanto zemāka līmeņa aizsardzības mehānismus, bērnišķīgāk aizsargājas vai adaptējas,” piekrita Ratniece.

Speciālistes novēlēja cilvēkiem interesi par nezināmo, kas ir katra dzīvē, un būt pētošiem, nevis pieņemt jau gatavas zināšanas. Tāpat arī uzdot jautājumus, nevis turēties pie savām atbildēm. 

 

"Vai tas ir normāli?"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt