Kombainieris Edgars Butkēvičs stāsta, ka lietus zemei ir labs un ilgi gaidīts. Viņu papildina arī SIA „Joži” īpašnieks, saimniecības vadītājs Gunvaldis Sproģis. „Apstājusies kulšana, bet lietus vajadzīgs. Tas palīdzēs labībai vienmērīgi nobriest. Ziemas mieži sēti, lai varētu laikā iesēt rapsi, bet zeme ir tik cieta, ka laikā iesēt neko nevar. Kulšana aizkavēta tikai uz pusi dienas,” saka Sproģis.
Viņš prognozē, ka tāda raža kā pērn, viņa laukos nebūs, varētu būt par kādiem 20% mazāka. Līdzīgi arī citviet Latvijā, taču katrā reģionā audzis savādāk. Piemēram, Dienvidkurzemē labība padevusies varena, bet pie Baltkrievijas robežas lielā sausuma dēļ nekas nav izaudzis. „Cenas biržās nokritušas par 20%. Speciālisti vērtē, ka cenas varētu vēl kristies, jo pasaulē ir prognozes par labām ražām visur. Vēl gan jānokuļ. Mirklī, kad cenas sāk kristies, aktivizējas pircēji, un graudiem, rapsim cenas krīt vēl zemāk...” vērtē „Latraps” direktors Edgars Ruža.
Taču prognozes par graudu cenām vairs pat dzirdēt negrib tie zemnieki, kuru laukus skāris negaiss un krusa. „Vakar sākām pļaut, uznāca negaiss ne no kurienes ar lielu vēju un krusu, pielija kombainam pilns bunkurs un nu ir pilna zeme ar sēklu,” vīlies ir z/s „Kaigari” īpašnieks Artis Dzelzkalējs.
Piektdien Kaigaru papostītajā rapša laukā ieradušies apdrošinātāji no Vācijas, lai aprēķinātu laukam nodarītos zaudējumus. „Mēs saskaitām kopā, cik uz katra zara ir pākstis un cik no tām izbirušas, tādējādi mēs aprēķinām, cik ir uz lauka zudumi,” saka „Vereinigte Hagel” revidents Henings Ropeters.
Zaudējumi no Kaigaru saimniecības lauka novērtēti par 25%, katrs hektārs apdrošināts par 1000 eiro, tātad saimniecība saņems 250 eiro par katru sapostīto hektāru. Latvijā šobrīd vācu kompānija apdrošinājusi 70 400 hektārus lielas platības. Apdrošināšanas kompānijas, kas atrodas tepat Latvijā, labību pret dabas stihijām apdrošināt vai nu atsakās, vai prasa tādu maksu, ka apdrošināt atsakās zemnieki.
