Tikai viens stobriņš asiņu no katra. Kopā 100 tūkstoši asiņu paraugu. Pieci miljoni eiro no valsts budžeta ģenētiskajām analīzēm. Un Igaunija kļūs par vienu no līderēm pasaulē, kur piedāvās personalizētu medicīnas aprūpi. Šāda tautas gēnu struktūra ir unikāla datu bāze.
„Lai izmantotu ģenētiku savā labā, ir jāzina iedzīvotāju ģenētiskā uzbūve. Ir vajadzīga biobanka, lai analizētu gēnus un paredzētu saslimšanas,” saka Andress Metspalu, Igaunijas Genoma centra direktors
Tartu Universitātei piederošajā Igaunijas Genoma centrā jeb biobankā līdz šim jau apkopotas 50 tūkstošu iedzīvotāju ģenētiskās analīzes. Tas ļauj aprēķināt slimību risku plašam iedzīvotāju lokam.
Piemēram, igauņiem izdevies noteikt, kuriem iedzīvotājiem ir lielāka iespēja saslimt ar metaboliskā sindroma izraisītu sirds slimību.
„Mēs visus, kam bija šis risks, aizsūtījām uz slimnīcu. Uz kardioloģijas nodaļu. Uz Tartu Universitātes slimnīcu un uz Tallinu. Pirms tam tikai 10 procenti zināja par saslimšanu. Kad viņi iznāca no nodaļas pēc pārbaudēm, tādi bija 70 procenti! Viņiem nebija sūdzību, viņi jutās labi. Bet saņēma arī ieteikumus, kā pasargāt sevi, un zāles, kas jālieto,” stāsta Metspalu.
Otrs lielākais slepkava Igaunijā tāpat kā Latvijā ir vēzis. Pateicoties gēnu analīzēm, izdevies izskaitļot, kuras sievietes Igaunijā ietilpst augsta riska grupā un kurām mamogrāfijas izmeklējumus krūtīm jāveic jau 40, nevis 50 gadu vecumā kā pārējām.
„Ja jūs sievietei pasakāt, ka viņa ir augsta riska zonā, viņa atnāk! Un tas nozīmē ka krūts vēzi atklāt var ātrāk, pēc maniem aprēķiniem, mēs varam novērst 50 nāves, 50 izglābtas sievietes gadā. Visas jaunākas par 65 gadiem. Tā ir liela lieta. Medicīniska lieta. Ir ārsti, kas saka, ka ģenētika nekam neder. Jā, ģenētika nav viss, bet ir izcila metode, ko var lietot!” ir pārliecināts Metspalu.
Otrs būtiskais aspekts ir farmācijas joma, jo ne visas zāles ir labas. Dažas zāles ir jālieto vairāk, dažas mazāk. Bet daži medikamentiem, ko ārsts izraksta, var pat kaitēt.
Tas nebūtu iespējams, ja Igaunijā nefunkcionētu e-veselība. Piemēram, ievadot brīdinājumu par kādu zāļu spēcīgām blakusparādībām, sistēma automātiski atrod riska zonā esošos, un farmaceits aptiekā var atteikties izsniegt ārsta iepriekš izrakstītās zāles, ja pēkšņi atklāts kāds apdraudējums.
Dakteris Metspalu norāda, ka „viss ir elektroniski. Un tas ir būtiski. Mēs redzam plašu kopskatu. Kā no helikoptera. Ja viņš lieto recepšu zāles, vai viņam paliek labāk, sliktāk, vai viņš nonāk slimnīcā. Kas notiek, ja zāles tiek nomanītas. Kāda ir patiesā situācija.”
Asins paraugus sāks pieņemt 2. aprīlī. Taču pieteikšanos šajā programmā izsludināja jau pirms tam. Igauņu interese pirmajā diennaktī bija tik liela, ka datorpogramma netika galā ar visu skaitu. Nu gluži kā ar mūsu Dziesmusvētku biļetēm.
Lai pieteiktos, nav jābūt Igaunijas pilsonim. Galvenais, lai Igaunijā dzīvojošais ir sociāli apdrošināts un tiesīgs saņemt valsts finansētus veselības pakalpojumus.
Cilvēki saka – tas ir mums. Neviens negrib nomirt jauns. Arī Eiropas Savienība atbalsta mērķi palielināt dzīvildzi, veselīgi nodzīvotos gadus. Tu redzēsi savus mazbērnus. Labi, vai ne? Tāpēc valdība to atbalsta. Bet pats svarīgākais, ka cilvēki to grib!” saka Andress Metspalu.
Vairāk par 100 tūkstošiem paraugu gada laikā neesot iespējams ne paņemt, ne adekvāti apstrādāt.
Taču iegūtā informācija ļaus paredzēt riskus un ārstēt daudz plašāku cilvēku loku. Lūk, tāda igauņu ieskatā ir laba dāvana saviem iedzīvotājiem valsts simtgadē.
