Vismaz līdz aprīļa vidum iedzīvotājus aicina palikt mājās. Liela daļa cilvēku strādā attālināti un bez vajadzības ārā neiet. Nav noslēpums, ka, sēžot mājās, daži biežāk ieskatās ledusskapī. Un, protams, arī daudz mazāk kustas. Pēdējās dienās sociālajos medijos arvien biežāk cilvēki jautā - kā šajā laikā saglabāt veselību?
Klientu konsultants Arturs šobrīd strādā no mājām un konsultē pa telefonu. Tomēr viņš spēj saņemties uzturēt sevi formā, jo to darījis arī iepriekš.
“Man ļoti patīk staigāt. Uz darbu gāju ar kājām. Bet, sēžot mājās, tā visa trūkst. Kad strādāju ofisā, tad četras reizes nedēļā gāju skriet vai uz sporta zāli. Tagad ir tā, ka tāpēc, ka pavadu daudz mazāk laika sabiedriskajā transportā vai sastrēgumos, tad man ir brīvas vēl divas stundas dienā,” stāsta Arturs.
Šīs divas stundas Arturs izmanto lietderīgi – iet uz parku skriet vai trenēties uz metāla stieņiem.
Savukārt studente Anete nezina, kā izmantot brīvo laiku. Šobrīd viņa mācās mājās. Un režīms ir vienveidīgs. Anete bez vajadzības ārā no mājas neiet, jo baidās no vīrusa.
“Tagad sanāk daudz biežāk iet pie ledusskapja, skatīties, kas tur ir palicis. Varbūt kaut kas jauns uzradies. Sēžot mājās, gribas visu laiku kaut ko pagrauzt. Un es arī nezinu, kur to enerģiju, ko esmu sasmēlusies, tagad izlikt. It kā varētu vingrot, it kā varētu iet pastaigāties, bet man īsti nav vēlmes, zinot to, kas notiek apkārt,” atzīst Anete.
Mājās mēs vairāk ēdam, jo mums nav, ko darīt, norāda fitnesa trenere Paula Freimane.
Viņa iesaka - mājās ēdienu vajag gatavot lēni un izdomāt, kā to skaisti pasniegt. Pēc ilgā gatavošanas procesa apetīte mēdz samazināties.
Protams, svarīgas ir fiziskās aktivitātes. Ja iespējams, mājās vēlams trenēties. Bez tā trenere iesaka iet pastaigās un darīt dažādus mājas darbus. Galvenais esot nesēdēt gultā vairāk par stundu. Uzsākt skriešanu gan tagad nebūs labākais laiks, saka Paula.
“Varbūt gluži iet un skriet pirmos 10 kilometrus savā mūžā nevajag. Ķermenis vispār nav pieradis pie tās slodzes vēl, un visiem zināms, ka sports ļoti pazemina imunitāti - it īpaši pirmajā stundā pēc treniņa imunitāte ir ļoti zema. Un cilvēkam, kurš ir netrenējies, un tagad sāks, un vēl ārā ir vīrusu laiks, tieši šis brīdis nav tas pateicīgākais, lai uzsāktu skriešanas karjeru. Varbūt mierīgāk vajag sākt – ar ātrām pastaigām, vingrinājumiem. Tad ķermenis pieradīs un, kad paliks siltāks, varēs arī sākt skriet,” skaidro Paula.
Paula savā “Instagram “kontā katru dienu publicē vingrinājumus, un aicina cilvēkus kustēties.
Tomēr jādomā arī par ēšanu. Dietoloģe Lolita Neimane norāda, ka galvenais ir samazināt porcijas gadījumā, ja kustību ir daudz mazāk. Viņa iesaka vairāk izvēlēties vērtīgos pākšaugus un daudz dārzeņu. Turklāt, lai retāk būtu jādodas iepirkties, vajadzētu izvēlēties dārzeņus, kas stāv ilgāk – piemēram, saknes.
“Kāpostus mājās var sarīvēt un pats ātri ieskābēt. Tad var ēst ļoti ilgi. Es, piemēram, novārīju lielu daudzumu biešu un samarinēju. Man ir arī marinēts ķirbis. Var arī pievērsties dažādu zupu vārīšanai. Ikdienā parasti nav tik daudz laika. Un ir simtiem dažādu recepšu. Man liekas, laiku pa laikam mājās zupas šķīvīti izēdot, ir tāda patīkama sajūta,” piebilst Neimane.
Savukārt, ja bieži gribas ēst, tad dietoloģe iesaka dzert tēju, ēst dārzeņus, piemēram, mazos tomātiņus un burkānus, kā arī augļus.
