Zināmais nezināmajā

Latvijas Dabas fondam - 30. Nevalstisko organizāciju nozīme dabas aizsardzībā

Zināmais nezināmajā

Farmaceitisko vielu klātbūtne notekūdeņos: problēmas sekas pagaidām maz zināmas

Ārsts: Jo lielaks mentālais nogurums, jo sarežģītāks šķiet katrs nākamais uzdevums

Hroniska noguruma apburtais loks. Kā tas apmāna smadzenes?

Nogurumam vai vismaz sajūtai, ka esam noguruši, ir saistība ar smadzeņu darbību. Kāpēc ir tā, ka noguruši jūtamies arī tad, kad vēl nekas liels it kā nav pasākts? Kāda atšķirība starp fizisko nogurumu un to, kuru rada dažādi mūsu smadzeņu impulsi? Kā nogurums rodas un vai mēs varam to kontrolēt, raidījumam “Zināmais nezināmajā” skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājs,  Paula Stradiņa slimnīcas un klīnikas “Diamed” neirologs Jānis Mednieks.

"Mentālais nogurums ir saistīts ar izolētiem procesiem galvas smadzenēs. Ir pētītas noteiktas galvas smadzeņu zonas – kāda ir to aktivitāte, kad esam vai neesam noguruši. Zonu aktivitāte, kas ir saistīta ar lēmumu pieņemšanu, var mainīties," smadzeņu darbības saistību ar nogurumu raksturoja Mednieks.

Neirologs skaidroja, ka attiecībā uz garīgo nogurumu var vilkt paralēles ar fizisku nogurumu. Pirmkārt tas saistās ar lēmumu pieņemšanu atkarībā no noguruma pakāpes. "Jo esam nogurušāki mentāli, jo mums (vairāk – aut.) liekas, ka katrs nākamais uzdevums varētu būt sarežģītāks," stāstīja Mednieks.

Neirologs arī norādīja, ka hronisks nogurums ir savā veidā kaitīgs tieši tāpēc, ka tiek zaudēta spēja adekvāti reaģēt uz nogurumu.

Ir izpētīts, ka, iestājoties nogurumam, aktivitāte pazeminās arī zonā, kas atbild par kustību veikšanu. Piemēram, sportistam pēc maratona noskriešanas šī zona ir jāstimulē daudz vairāk, lai iegūtu atbildes reakciju, skaidroja neirologs.

"Hroniska noguruma gadījumā motorās garozas jeb kustību garozas aktivitāte nedaudz tiek samazināta, lai spētu normāli funkcionēt. Šī adaptācija hroniska noguruma gadījumā ir dažāda. Daudziem cilvēkiem tā nav adekvāta. Tas nozīmē to, ka mēs nepareizi uztveram to, kāds ir aktivitātes līmenis, kuru mēs varam tolerēt. Otrkārt, mēs bieži nesasniedzam mērķus, ko sev izvirzām, jo nezinām, kādas ir mūsu iespējas šobrīd," skaidroja Mednieks. Tas nozīmē, ka hroniska noguruma gadījumā cilvēkiem liksies, ka var izdarīt mazāk, vai arī viņi nespēs koncentrēties īslaicīgai paaugstinātai aktivitātei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti