Parasti komplikācijas novērojamas uzreiz pēc Covid-19 akūtās saslimšanas. Literatūrā minēts, ka vairāk nekā pusei pat 60 dienas pēc saslimšanas saglabājas vismaz trīs dažādi simptomi, informēja ārste.
Viena no Covid-19 izraisītām komplikācijām, kuras gadījumā nepieciešama rehabilitācija, saistīta ar elpošanas sistēmu, kas var izpausties kā elpas trūkums pat pie salīdzinoši nelielas slodzes, nepieciešamība pēc papildu skābekļa.
Bieži var novērot arī kardioloģiskās jeb ar sirds asinsvadu sistēmu saistītās komplikācijas, kas var rezultēties kā samazināta slodzes izturība, kad spēka trūkuma dēļ nespēj veikt ikdienišķas aktivitātes, piemēram, saģērbties vai nomazgāties.
“Sastopamas arī ar nervu sistēmu saistītas komplikācijas, kas diezgan bieži izpaužas kā miega traucējumi, trauksme, apātija. Izmainīta ir arī atmiņa, koncentrēšanās, pacienti bieži vien ir nomākti, depresīvi,” skaidroja ārste.
Viņa atzina, ka vairāk nekā pusei pacientu novērojams izziņas funkcijas deficīts un tas saistīts ar skābekļa trūkumu, kas ir akūtas saslimšanas gadījumā.
Pēc ilgstoša gultas režīma un atrašanās vienā pozā var rasties muskuļu sistēmas komplikācijas. Akūtajos stacionāros Covid-19 pacientus gulda uz vēdera, lai maksimāli uzlabotu elpošanu.
Lai izvērtētu rehabilitācijas nepieciešamību un vajadzības gadījumā iegūtu nosūtījumu, pacientiem, kuru ārstēšanās noritējusi mājās, jāvēršas pie ģimenes ārsta. Savukārt tiem, kuri ārstējas stacionāros, parasti jau tur tiek piesaistīts fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, kurš izvērtē, vai un kāda rehabilitācija nepieciešama.
“Rehabilitācija nav tikai ārstnieciskā vingrošana. Rehabilitācija ir daudz plašāks pasākumu kopums, kas ir vērsts uz to, lai cilvēki pēc jebkādas saslimšanas, pēc jebkādām traumām maksimāli varētu atgriezties tajā dzīvē, pie kā viņi ir pieraduši gan fiziski, gan sociāli,” uzsvēra Inese Svikliņa.
