Pēdējos 20 gadus teju vai katru vasaras dienu siguldietis Edgars Arājs pavada Gūtmaņalā, priecējot tās apmeklētājus ar savu blokflautas spēli. Tur bieži uzturoties, viņa uzmanību vienmēr piesaistījuši uz alas sienām esošie uzraksti. Par tiem interesējušies arī tūristi, un tā radās viņa motivācija tos izpētīt.
“Man bija labs fotoaparāts "Zenit". Ar to visus uzrakstus safotografēju, uztaisīju fotogrāfijas un albumu. Tad pamazām bibliotēkās, pēc iniciāļiem sāku meklēt informāciju,” pirmsākumus atceras siguldietis un grāmatas autors Edgars Arājs.
Visvairāk informāciju Edgaram Arājam izdevies atrast par 12 alās atstātajiem uzrakstiem. Tie tad arī apkopoti grāmatā “Ko vēsta uzraksti Gūtmaņalā”.
Vissenākais viņa atšifrētais vēstījums ir no 1668.gada, kam tālāk jau pakārtoti 18., 19., un 20.gadsimta alas sienās paslēpušies vēstures notikumi.
“Latvijas Karaskolas priekšnieks tika aizvests uz Maskavu un tur cietumā nošauts. Kā izrādījās, tā ir laikmeta liecība arī mūsu Latvijas armijas virsniekiem,” stāsta grāmatas autors Edgars Arājs un piebilst, ka tas ir neticami, cik daudz vēstures Gūtmaņala glabā, un ko pētīt tajā vēl daudz.
Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā, kur grāmata pieejama, pauž cerību, ka viņa darbs ir tikai sākums.
“Edgars, nebūdams ne klinšu zīmējumu pētnieks, ne petroglifu pētnieks, ir veicis pirmo pētījumu, Latvijā līdz šim tāds nav veikts. Un šie vēsturiskie slāņi, kurus varam redzēt Gūtmaņalā, jau aizauguši ar sava laika kārtu, un droši vien ir īstais brīdis to visu izpētīt vēl kārtīgāk,” vērtē Siguldas tūrisma attīstības aģentūras direktore Laura Konstante.
Lai gan mūsdienās gravēt uzrakstus Gūtmaņalā ir aizliegts un par to paredzēts sods, bieži vien tas netiek ņemts vērā. Sekas tam ir ievērojamas. No Gūtmaņalas sienām nokasīta jau teju pusmetru bieza smilšakmens kārta.
