Šobrīd Eiropas Savienības teritorijā ir atļauts audzēt vienu ģenētiski modificētas kukurūzas šķirni. Lielākoties to ražo Spānijā. Pirms 12 gadiem Eiropas Komisija zaudēja tiesā ASV kompānijai, kas vēlējās iegūt atļauju Eiropā audzēt vēl vienu kukurūzas šķirni. Ar atļaujas došanu komisija ir krietni vilcinājusies, taču nu jautājums atkal nonācis dienaskārtībā. Eiropas attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) joprojām ir negatīva.
Februārī pret šo Eiropas Komisijas ierosinājumu vides ministru tikšanās laikā nobalsoja 19 valstis, par - tikai piecas, bet atturējās četras. Balsošanas sistēmā lielāks svars ir lielajām valstīm, tāpēc, lai arī pretī balsojošās valstis bija skaitliskā pārākumā, balsu vairākuma tām nebija. Līdz ar to lēmums jāpieņem komisijai. Komisijai ir pienākums to darīt, tomēr katra dalībvalsts varēšot pati izlemt, atļaut vai neatļaut šīs šķirnes audzēšanu. Šonedēļ vides ministru apspriestajā likumprojektā gan ir noteikts, ka aizliegums nevarēs būt balstīts sabiedrības veselības vai vides aizsardzības apdraudējumā. Šādus riskus drīkst noteikt tikai Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde.
Vides aktīvistu organizācijas „Greenpeace” pārstāvis Marks Bredijs uzskata, ka tāpēc valstīm, kas modificēto kukurūzu aizliegs, draudēs tiesu darbi: „Ir vajadzīgs ļoti spēcīgs tiesiskais pamatojums, lai dalībvalstis varētu aizliegt ģenētiski modificēto labību, kas ir atļauta Eiropas Savienības līmenī. Visspēcīgākais pamatojums ir draudi veselībai un videi. Bet komisijas priekšlikums to neļauj izmantot, atļaujot tikai dažādus „pūkainus” tiesiskos pamatojumus, ko biotehnoloģiju kompānijām juridiski būs ļoti viegli apstrīdēt.”
Vides organizācijas jau iepriekš izteikušas bažas par, iespējams, nākamo atļauto ĢMO šķirni. Tā panes toksiskos herbicīdus un tai nekaitē kukaiņi. Tas ir ērti audzētājiem, tomēr ĢMO var nopietni apdraudēt kukaiņus - īpaši tauriņus un kodes.
Kaitēklis, pret ko izturīgas abas ĢMO kukurūzas šķirnes, Latvijā nemaz nedzīvo. Šobrīd ĢMO aizliegts audzēt 94% novadu. Arī Latvija komisijas piedāvājumu noraidīja un piekrīt, ka dalībvalstīm jādod lielāka izvēles brīvība. Viena no retajām valstīm, kas balsoja par, ir Zviedrija. Tās vides ministre Lēna Eka uzskata, ka no ĢMO nevajag atteikties principu dēļ, bet vajadzētu balstīties uz zinātni: „Zviedrijas parlamentā valda stipra pārliecība, ka dalībvalstu tiesības izstrādāt savu regulējumi ir ļoti svarīgas. Tomēr es gribētu uzsvērt piesardzības principu, proti, lēmumiem ir jābūt balstītiem zinātnē. Šis princips ir galvenais šī brīža Zviedrijas diskusijās. Pagaidām mēs neredzam, ka šis likumprojekta variants pietiekami fokusētos uz pētījumiem.”
Savukārt „Greenpeace” pārstāvis Marks Bredijs kritizē Zviedriju, norādot, ka tā izvēlas tādus zinātniskos pētījumus, kas atbalsta dalībvalsts politisko nostāju. Tomēr līdzīgi arī pats piebilst, ka kopumā zinātne pierādot ĢMO kaitīgo ietekmi uz vidi un veselību.
