Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Juristi: Kredītsaistību dēļ bankai ir tiesības atņemt daudzbērnu ģimenes mājokli

Panorāma

Ķīļa pēcteci negaida vieglas dienas

Glābj gulbjus no naftas produktiem

Glābj gulbjus no naftas produktiem

Kurzemē atrasti gulbji, kuru spalvas tā piesūkušās ar naftas produktiem, ka putni vairs nespēj lidot. Ar Dabas muzeja atbalstu gulbji nogādāti Rīgas Zoodārzā. Taču, ja Latvijā atgadītos ekoloģiska katastrofa un naftas noplūdē ciestu liels skaits savvaļas dzīvnieku un putnu, tos, visticamāk, neizdotos glābt.

Pirmie gulbji, nosmērējušies ar naftas produktiem, pamanīti pirms divām nedēļām. Ar vietējo iedzīvotāju palīdzību Skrundas novadā Jaunmuižā un Saldus novadā Zaņas pagastā ornitologam izdevies noķert divus. Vēl divi gulbji atrasti beigti.

„Vietējie iedzīvotāji saka, ka bija diezgan daudz pīļu; nezinām, cik. Es domāju, ka netālu esošais Mažeiķu nafta, tur netālu arī vienu noķērām. Gan jau pie vainas ir šis uzņēmums. Bet tādu skaidru pierādījumu mums nav,” saka Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.

Vides dienesta inspektori apsekojuši minēto rajonu, taču pagaidām piesārņojuma avots nav atrasts. „Vietējie iedzīvotāji, kas dzīvo netālu no Lietuvas robežas, saka, ka notiek kaut kas un upēs ir smirdīgs ūdens. Bet ar sasmērētiem putniem šis ir pirmais gadījums,” norāda Boiko.

Nomazgāt šos putnus būs grūti - secina Rīgas zoodārza speciālisti, kuri iepriekš glābuši gulbi no gudrona dīķa. „Smagi, jā, tas ir smagi cietis putns. Visas spalvas cietušas. Smagi cietis. Šie būs jāmazgā vairākas reizes. Tas, ka mēs viņu nomazgāsim, vēl neliecina, ka ar viņu viss būs kārtībā. Sevi tīrot saēdušies,” skaidro Rīgas Zoodārza veterinārārste Benita Drapče.

Ja Latviju pārsteigtu ekoloģiska katastrofa un plašos apmēros izplūstu nafta, un ciestu savvaļas dzīvnieki un putni, tos nebūtu kur izvietot. Rīgas Zoodārza pārstāve Laura Līdaka norāda, ka zoodārzā ir speciālisti, kas gatavi palīdzēt, taču, ja būtu jārisina plašāka mēroga problēma, tad jādomā par savvaļas dzīvnieku patversmi. „Nav sakārtota sistēma un mēs neesam gatavi, jo ja būtu jāglābj 10, 20 un vairāk gulbju, tad Rīgas Zoodārzs noteikti nav gatavs pieņemt. Tā iemesla dēļ, ka karantīnas daļa ir ļoti veca, un mazietilpīga,” atzīst Līdaka.

Vides dienestā skaidro - Latvijā šī lieta nav atrisināta finansējuma trūkuma dēļ. Kā liecina citu valstu pieredze un aprēķini: naftas piesārņojuma gadījumā viena putna glābšana - ķeršana, mazgāšana, rehabilitācija - izmaksā apmēram tūkstošs latu. Arī Civilās aizsardzības plānā par dzīvnieku glābšanu naftas noplūdes gadījumā tiek runāts vispārināti. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka nelaimē nonākušos savvaļas dzīvniekus pašvaldības izmitina patversmēs. Taču tās spējīgas uzņemt vien nelielu skaitu dzīvnieku un, un tas ir atkarīgs no pašvaldību atvēlētās naudas. Faktiski konkrēta rīcības plāna nav.

„Kura iestāde atbildīga, kur un kā darīt? Mēs te no labas gribas - Dabas muzeja transports, Rīgas Zoodārza darbaspēks. Kopīgiem spēkiem divus gulbjus mēģināsim izglābt. Bet, ja notiktu globālāka katastrofa, būtu lielas nepatikšanas,” norāda Boiko.

Vides dienests nesen nosūtījis Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vēstuli, vēršot uzmanību, ka vajadzīga politiska izšķiršanās - ko Latvija darīs lielos naftas noplūdes gadījumos. Vai veidos savvaļas dzīvnieku un putnu glābšanas un rehabilitācijas sistēmu? Kas to finansēs? Ja neveidos - tad ko darīt ar nelaimē nonākušajiem - glābt vai iemidzināt?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt