Peldsezona rit pilnā sparā, jo karstais laiks rosina doties pie ūdeņiem. Lai arī sinoptiķi ik pa laikam brīdina, ka vējš silto ūdeni no jūras piekrastes aizpūš prom, atpūtnieku piekrastes ūdeņos netrūkst. Diemžēl šogad Latvijas ūdenstilpnēs līdz šim bojā gājušas vairāk nekā 90 personas, un tas satrauc sabiedrību.
"Droši ūdenī ir tikmēr, kamēr var nostāvēt ar kājām uz grunts," uzskata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) majors, glābējs Juris Blūzmanis. "Tiklīdz ar kājām nevar aizsniegt grunti, var notikt nelaime."
Pārgalvjiem, kuri vēlas pierādīt savu varonību, glābēji iesaka peldēt gar krastu, kaut vai 400 kilometrus visa Rīgas līča garumā no Kolkas līdz Ainažiem.
Nelaimes uz ūdeņiem veicina saule. Jo siltāks laiks, jo vairāk ir bojā gājušo, liecina glābēju līdzšinējo gadu pieredze. Tiklīdz iestājas karsts laiks, cilvēks grib veldzēties ūdeni, bet reizēm tur rod ne tikai veldzi.
Slīkšana ir pasaulē otrs izplatītākais bērnu nāves iemesls aiz ceļu satiksmes negadījumiem. Latvijā ir otrādi.
Glābēji pieredzējuši gadījumu, kad bērns vienkārši iestidzis mālainā gruntī un no tās neticis ārā, līdz sagaidīti VUGD pārstāvji.
Pastiprinātais ultravioletais starojums veicinājis ūdens kvalitātes atbilstību prasībām daudzās oficiālās peldvietās, pavēstīja Veselības inspekcijas pārstāve Solvita Muceniece.
Maldīgs ir uzskats, ka visbiežāk slīkst labi peldētāji. Labi sportisti neslīkst ne sacensībās, ne atklātos ūdeņos.
Slīkst pārgalvīgie atpūtnieki, kuri grib pierādīt sevi ar "varoņdarbiem", kā arī tie, kas sevi uzskata par labiem peldētājiem, taču savus spēkus pārvērtē, pavēstīja glābējs Blūzmanis.
Parasti izglābt var tikai tad, ja cietušais ir pieķēries pie laivas, kas apgāzusies. Visbiežāk glābējiem jāsaskaras tikai ar noslīkušo meklēšanas darbiem. Aplams ir arī filmu iespaidā radies priekšstats, ka slīkstošais spēs sev pievērst uzmanību. Tā notiek reti, jo parasti slīkstošais pēkšņi saskaras ar veselības problēmām un pazūd zem ūdens, citiem nemanot. Arī pēkšņas temperatūras svārstības var ietekmēt veselību un sirdsdarbību, tāpēc nedrīkst ar pārkarsušu ķermeni doties ūdenī. Ķermenis ir pakāpeniski jāpieradina pie temperatūras izmaiņām.
Svarīgi ir prast glābt slīkstošo, jo bieži ir gadījumi, kad cieš tas, kurš devies palīgā cietušajam.
Labs peldētājs nenozīmē labu glābēju, jo nepieciešamās iemaņas ir speciāli jāapgūst.
Slīkšanas gadījumos lietderīgas ir pat plastmasas pudeles, kuras var palīdzēt nelaimē nonākušajam.
Cilvēku dzīvības glābšanā ir svarīga katra sekunde, tāpēc der zināt pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipus, uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) galvenais speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis. Taču svarīgi ir vispirms izsaukt palīdzību un tikai tad pievērsties glābšanas darbiem un palīdzēšanai cietušajam.
Ja cilvēks ir sarijies ūdeni un tas ir nonācis plaušās, tad to var ārā dabūt tikai medicīniski, ne tik vienkārši, kā redzēts filmās, pavēstīja NMPD pārstāvis Lučkovskis.
Jāatceras, ka katrs cilvēks ir savādāks - vienam palīdz pirmās palīdzības komplekss, kas uzsākts vairāku minūšu laikā, citam nepalīdzēs tūlītēja palīdzība pēc aizrīšanās ar ūdeni.
Degvielas sadārdzinājums mazinājis mazizmēra kuģošanas līdzekļus ūdenstilpnēs, taču arī tie apdraud cilvēkus peldvietās, jo novērots, ka reizēm tos vada bez vadītāja apliecības vai alkohola reibumā.
Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" pilns ieraksts par traģisko peldsezonu Latvijas ūdenstilpnēs. Raidījumā piedalījās Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece, VUGD majors glābējs Juris Blūzmanis un NMPD galvenais speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis.
