Glābēji atgādina par drošu peldēšanos

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina svarīgākās drošības prasības, kas jāņem vērā, lai atpūta pie ūdeņiem nebeigtos ar traģēdiju.

Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās. Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.

Nepeldieties viens!" brīdina VUGD.

Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu ekstremālā situācijā palīdzēt. Nevajadzētu peldēties stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā, tādējādi apgrūtinot glābšanas iespējas. Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.

Dižošanās ar to, ka var aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.

Savus spēkus nevajag pārvērtēt. Ja iepriekšējā sezonā cilvēks spēja pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka viņš to var izdarīt arī šobrīd.

Vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti jāuzvelk glābšanas vestes. Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp bērniem un dziļumu. Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts. Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.

Ja pie mājas ir dīķi, baseini, akas, tie jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī ejiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.

Ja straume nes lejā pa upi, tad ir jāsaglabā miers un jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.

Ūdenī nevajag jokojoties un skaļi saukt "Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.

Ir aizliegts peldēties alkohola reibumā, to darīt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu. Nedrīkst doties ūdenī, kur to aizliedz brīdinājuma zīmes. Jāatceras, ka neatstāt bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir ūdenstilpne. To vēlams norobežot tā, lai bērns neiekristu.

Ļoti bīstami un pārgalvīgi ir lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja nav izpētīta ūdenstilpnes gultne. Lēkšana no šādām vietām bieži beidzas traģiski.

Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.

Glābjot citus, vienlaicīgi jāparūpējas par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli, piemēram, bumbu vai piepūšamās rotaļlietas. Slīcējam var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens. Nelaimes gadījumā nekavējoties jāizsauc glābēji pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.

Bērniem paredzētā filmiņa par drošību uz ūdens no cikla "Bīstamā robeža".
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt