Panorāma

Jūrmalā no nākamā gada svērs atkritumus

Panorāma

Šovakar vienīgais pianistu Osokinu koncerts šogad Latvijā

15 minūtes pacientam – tikai normāli

Ģimenes ārsta norma - 19 pacienti dienā; dakteris Pūpols tam piekrīt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Cik pacientu dienā var pieņemt ģimenes ārsts? Šis jautājums vētīts gan amatpersonu kabinetos, gan ārstu prakses vietās saistībā ar jauno reformu. Noteikumi paredz, ka ārsti dienā var pieņemt ne vairāk kā 19 pacientus, katram veltot 15 minūtes. Tieši tā rīkojas arī ārsts Aigars Pūpols. 

Īvandē veikala vairs nav. Palikusi baznīca un doktorāts. Ārsts Aigars Pūpols te pieņem divas reizes mēnesī. Jau 15 minūtes pirms tam uzgaidāmā telpa ir pilna. Un tieši 15 minūtes katram pacientam ārsts arī cenšas veltīt. Jo tikai tā var pagūt gan izmeklēt, gan uzklausīt.

Pūpols saskata, ka ir racionāls kodols lēmumam nepieņemt vairāk kā 20 pacientu dienā. Jo ļoti intensīvā darbā ar lielu cilvēku skaitu ārsts var zaudēt sava darba kvalitāti - nav iespējams pilnvērtīgi izmeklēt un ārstēt. 

Par ārstu streika pamatotību šeit viedokļi pat nedalās. 

"Dakters taču ir dakters, ir bijis jāmācās, lai tiktu pie diploma, ir naudiņu izlietojis, ja jau citiem ir lielas naudiņas, kāpēc citiem nevar būt?," saka īvandietis Andrejs Markevičs.  Savukārt vietējā iedzīvotāja Vaira Manguža uzsver, ka par saviem pacientiem dakteris cīnās. "Un tāpēc mēs pa viņu arī," uzsver sieviete.

Pūpols neuzskata, ka ārstam jābūt pasaules nabagam un lupatlasim. "Šī profesija prasa zināšanas un ilgas studijas, nepārtrauktu izglītošanos, mums katru gadu ir liels apmācības kurss, lai nosertificētos," viņš saka. "Nezinu, kā pilsētā, bet laukos nav tā, ka ar iesnām pie ausu ārsta, ar klepu sūta pie plaušu speciālista, ja vēl kuņģis satrakojas no zālēm, tad pie gastroeneterologa. Tas daudzkārt sadārdzinātu veselības aprūpi. To ir sapratušas bagātās valstis un ne velti šis [ģimenes ārsta] modelis ir visā pasaulē." 

Taču par gaidāmo reformu un izmaiņām veselības apdrošināšanā te jautājumu daudz.

Manguža spriež, ka Īvandē ir daudzi, kas nestrādā. Vai viņi pie daktera nevarēšot tikt? "Mums jābrauc pie valdības un jāprasa, ko mums tagad darīt." Īvandiete Asja Lindberga saka: "Es tajos jautājumos neiedziļinos. Tad es uzskrūvēju sev nervus, bet līdzēt es tak neko nevaru."

Pūpols domā, ka lielāka kapitācijas nauda, ko ārsti prasa, pilsētniekiem noteikti būs vajadzīga telpu īrei, piemēram, nodrošinot darba apstākļus otrai māsai. Bet laukos tā būtu iespēja vispār atrast un piesaistīt kādu, kas strādās. Arī Pūpolam pamatdarbs ir Kuldīgā. Īvandē palikuši 400 iedzīvotāju. Līdz šim te strādāja arī feldšere. Jau pensijas gados, bet ļoti aktīva.

"Mana feldšere nepaguva aiziet pensijā. Viņa mira maija mēnesī. Pagasts palicis bez feldšera, jaunu nevaram atrast," paskaidroja ārsts.

Dakteris Pūpols ir abās asociācijās - gan Lauku ģimenes ārstu, gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā. Agrāk bieži gājis uz sarunām ar ministriju. Un pats izstrādājis arī kvalitātes kritērijus. "Sākumā viņi bija pārdomāti, bet tad valstij nebija naudas, - tagad sola vienkāršot, daļa vairs neiedziļinās un strādā kā strādā," saka Pūpols.

Pats dakteris uzskata, ka labākais kvalitātes kritērijs ir laicīgi atklāta hroniska saslimšana. Viņam lielākais prieks ir par laicīgi atklātiem onkoloģiskiem pacientiem, jo viņus izdevies atgriezties dzīvē. 

Tikmēr jau Kuldīgā pie ārsta kabineta ir neliela rinda. Darbs turpinās.  Oficiālā pusdienlaika nav. "Mēs paēdam labas brokastis," smej ārsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti