Kanādā, Amerikā un pat Dienvidāfrikā strādājušais ģeologs Andris Bite pirms vairāk nekā desmit gadiem sācis interesēties par dzimtenes zemes dzīlēm. Pētot pieejamos materiālus un sadarbojoties ar speciālistiem Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, Bite nonācis pie secinājuma, ka vērts pētīt tālāk.
"Vienalga, kurā citā vietā pasaulē ģeologiem tādi akmeņi izraisītu lielu interesi. Jo tie ir tādi, kas saistīti ar niķeli, varu, platīnu un paladīnu. Niķeli lieto nerūsējošajam tēraudam, varu lieto visur pie elektrības vadiem un citur. Vēl viens pluss - platīns un paladīns, bet tas ir dārgāks par zeltu. Un ja platīns un paladīns klāt, tad augsta vērtība tai rūdai," Latvijas Televīzijas raidījumam "Pasaules telpa" saka "Ginguro Exploration" viceprezidents, ģeologs Andris Bite.
Un ģeologu interese nav tikai runāšana. Kanādas speciālisti jau ieradušies Rīgā ar mērķi uzsākt pētījumus.
"Somija ir nozīmīga kalnrūpniecības valsts. Latvijā ir tie paši akmeņi, kas Somijā ir virsupsē, tādējādi tie bijuši pieejami cilvēkiem jau sen. Latvijā tie paši akmeņi atrodas kilometra dziļumā, tā ka neviens tos vienkārši nevarēja redzēt. Tas iespējams tikai ar tehnoloģiju palīdzību," atklāj "Ginguro Exploration" valdes priekšsēdētājs Veins Vaimarks.
Interese par kanādiešu iespējamajiem atklājumiem ir arī tepat Rīgā. Valsts prezidents Andris Bērziņš ar ģeologiem pirmo reizi tikās septembrī, kad darba vizītē viesojās Kanādā.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze atzīst, ka šādas tikšanās notikušas.
"Valsts prezidents un Latvijas delegācija Kanādā tikās ar vienas no lielākajām pasaulē zemes dzīļu izpētes kompānijas vadību. Tikšanās notika pēc šīs kompānijas iniciatīvas. Saruna bija tiešām interesanta, mēs uzzinājām daudz jauna. Protams, mums pašiem arī bija informācija. Tas, kā viņi attēloja ainu un perspektīvas, liecina par to, ka Latvijas zemes dzīļu potenciāls tiešām ir ļoti liels," saka Daudze.
Viņš norāda, ka "ja šie plāni realizēsies dzīvē, tad noteikti Latvija būs bagāta valsts, un tas cels Latvijas iedzīvotāju labklājību līdzīgi kā Norvēģijā tas notika pēc naftas iegulu atrašanas".
Uz jautājumu, kāpēc tikai tagad parādījusies interese par iespējamām dabas bagātībām, ģeologi atbild – tikai tagad tehnoloģijas attīstījušās tik tālu, lai spētu izpētīt un vajadzības gadījumā arī izrakt to, kas slēpjas kilometra dziļumā.
"Tas viss ir ļoti dziļi. Panākumus var gūt tikai tad, ja tās ir ļoti lielas un bagātīgas atradnes. Tādas normāla izmēra minerālu atradnes, kādas izmanto Skandināvijā vai Kanādā, Latvijas gadījumā ieguvumu nedos. Bet iespēja, ka te ir kaut kas liels, ir reāla, un to saka ģeoloģija. Mūsu biznesā jābūt optimistiem, un mēs esam optimisti, domājot par Latviju," saka Vaimaks.
Raktuves gan Latvijā neviens uzreiz nebūvēs. Ja viss noritēs gludi un kanādieši nolems sākt pētniecības darbus, varot paiet pat vairāki gadi, lai taptu skaidrs, vai "zelta pods" zemes dzīlēs vispār eksistē.
Tas, visticamāk, gan netraucēs raisīties diskusijām par mantas dalīšanu.
Vairākumā Eiropas valstu likums saka, ka derīgie izrakteņi un to iegūšanas iespējas pieder valstij, Latvijā – zemes īpašniekiem –, tā paredz Ministru kabineta noteikumi.
