Gauja zināma kā Vidzemes un Latvijas krāšņākā upei. Upe ir vienīgā no lielajām, kas savu tecējumu sāk un beidz Latvijā. Tās viena piektdaļa ietilpst Gaujas nacionālajā parkā. Katru gadu tūkstošiem cilvēku dodas aplūkot Gauju, pa to laivot un pie tās makšķerēt.
Rītā, kad gaisa temperatūra rāda -3 grādus, raidījumam "Vides fakti" norunāts randiņš Gaujas krastā ar Māri Mitrevicu. "Teikšu atklāti, pasākums ir ekstrēms! Vējiņš ir ļoti spirgts," ilggadējais Gaujas Nacionālā parka (GNP) vides inspektors Māris Mitrevics ar saviem palīgiem veic Gaujas tīrīšanas darbus. Tas nav darīts kopš 2006.gada.
"Ņemsim jauniešus laivā, gan jau izdzīvos!" vides inspektors cenšas pabaidīt. "Pieairējiet klāt, redz pudele! Skaties, uzmanīgi! Meitenes, uzmaniet kameru! Re, pudele – redzu, redzu!" atkritumu savākšanu koordinē Māris Mitrevics. Dienā nolaivoti apmēram pieci kilometri un savākto atkritumu ir daudz, ļoti daudz.
Devītā diena uz ūdens, pēdējās trijās dienās ūdens līmenis ir pacēlies par 2,5 metriem, strādāt ir grūtāk. Vispār jau no malas neizskatās pēc prāta darba, rīt sola -7 grādus, līdz piektdienas vakaram tiksim Murjāņos," prognozē Mitrevics.
"Šis darbiņš pēdējo reizi veikts pirms astoņiem gadiem. Jūnijā četri studentiņi brauca un salasīja milzīgi daudz atkritumus - 380 maisus, tostarp visādas grabažas. Pēdējos gados neviens tam nedod naudu, šogad uzrakstīja projektu uz nākošo gadu, taču naudu iedeva rudenī, oktobrī. Teikt, ka naudu nevajag. arī nevar, bet. kā te iet, to tagad redz - piedzīvojumiem bagāti. Vēl jau nav neviens peldējies," vēlos rudens darbus Gaujā skaidro Mitrevics.
Gaujā atrasti divi cilvēku galvaskausi, automašīna, ķerras, velosipēdi un. protams, plastmasas maisi, petpudeles, skārdenes un stikla pudeles. To upē ir ik pa pāris metriem. Un nav jau tā, ka būtu dikti viegli tās izķeksēt laukā, it īpaši, ja trāpās kāds koku sanesums.
"Šis process ir darbība pret sekām, cēloņi ir cilvēku cūcība. Tiek mests upē, krastmalā, bet interesanti, ka pēc sortimenta gandrīz puse nāk no pilsētām, piemēram, no tiltiem. Vēl makšķernieki mēdz atstāt alus kārbiņas, arī dzērāji izmētā atkritumus," vērtē Mitrevics.
Projekta uzstādījums ir vākt visus atkritumus, kas ir gan Gaujā, gan arī tās krastos, kur lielu daļu vainas var uzņemties makšķernieki. Slīdot tālāk pa Gauju, priekšā redzams kārtīgs koku sanesums, kur koku zaros saķērušās pudeles, airis un citi priekšmeti. Brīžam upes attīrīšanas darbos nepieciešams cirvis un zāģis. Raidījumam "Vides fakti" bija izdevība pārliecināties, ka reizēm darbi laivā kļūst nedroši.
Atpūtas vietas Gaujas krastos tiek tīrītas, bet to var darīt arī jebkurš, paķerot aizvešanai līdzi kādu pudeli vai citu atkritumu. Kā zināms, dabas aizsardzībai valsts atvēlētā nauda ir visai niecīga, tāpēc palīdzēt var visi.
"Visnožēlojamākais ir redzams katru vakaru televīzijā. Domāju ministriju, kas kādreiz saucās Vides aizsardzības ministrija, jo dabas sargāšana valstiskuma līmenī ir vājprātīgi zemā līmenī," sacīja Mitrevics.
