Pēdējos gados ūdenstūristu skaits arvien pieaug, tāpēc aktuāls ir jautājums par upju vides sakopšanu un labvēlīgāku apstākļu radīšanu atpūtniekiem pie un uz ūdens. Nozares speciālisti secina, ka viena no problēmām, kas kavē ūdenstūrisma attīstību, ir saistīta ar atpūtas vietām un tajās atstātajiem atkritumiem. Lai ar to cīnītos, nepieciešami papildus finansiālie līdzekļi.
"Mums vēl ir ļoti tāls ceļš priekšā un ir jāmācās veids, kā mēs varam no ārzemju tūristiem, kas paši apiet tūrisma sniedzēju pakalpojumus Latvijā un paši organizē savu tūrismu, kā mēs no šiem tūristiem varam paņemt naudiņu, kas dod, protams, arī ekonomisko ieguvumu visai teritorijai," saka Valmieras Tūrisma informācijas centra tūrisma projektu vadītāja Anita Deigele.
Tāpat liela problēma ir norāžu trūkums Gaujas krastos. Ja to nav, laivotāji nereti pārnakšņo privātīpašumos, kuri tam nav paredzēti. "Neskaidras informācijas trūkums ir uz pašas upes - trūkst informatīvu, redzamu zīmju. Tādas pašas, kā mums ir uz ceļiem. Latvijā un Eiropā ļoti attīstās ūdens tūrisms, ūdens transportlīdzekļu plūsma, tāpēc šādas zīmes ir ļoti nepieciešamas," norāda uzņēmējs, ūdenstūrisma piekritējs Dainis Pūka.
Tomēr visas šīs problēmas nav iespējams atrisināt bez tūrisma uzņēmēju, pašvaldības un valsts institūciju savstarpējas sadarbības. "Es domāju, ka šis risinājumus būtu tas, ko viens no laivu operatoriem minēja, ka tā ir kādas biedrības vai organizācijas veidošana, kas kopā risina un domā, kā mēs varētu sadarboties labāk, jo es domāju, ka tā lielā lieta ir sadarbība, nevis, ka mēs esam kaut kādā veidā konkurenti, bet mēs labi sadarbojamies," atzīmē projekta "Riverways" tūrisma eksprte Ilze Liepa.
Līdzīgas diskusijas projekta „Riverways" ietvaros notiek arī par citām upēm Latvijā. Problēmjautājumus plānots apkopot kopīgā dokumentā un tos risināt atbilstoši izdarītajiem secinājumiem.
