Latvijā ir vien nepilni 15% personu ar garīga rakstura traucējumiem, kas strādā, lai gan prasmes un iespējas būtu lielākam skaitam. Ogrēnietis Arvīds nākamgad svinēs 40. jubileju. Viņš kopā ar māsu dzīvo sociālajā mājā, un jau gadu viņam ir oficiāls darbs. Ogres Sporta centrā viņš pilda sētnieka pienākumus un neslēpj prieku, jo tagad var pats sevi uzturēt.
"Alga man ir laba," stāstīja Arvīds, kurš strādā par sētnieku.
"Es pats samaksāju par dzīvokli, par internetu, visu pats samaksāju."
Kā norāda Ogres novada Sociālajā dienestā, Arvīds ir viens no veiksmes stāstiem, kā cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem var iekļauties darba tirgū. Bet tādu gan neesot daudz. To nosaka gan traucējuma veids un smaguma pakāpe, gan arī tas, ka ne visi, piemēram, ir spējīgi nostrādāt pilnu darba dienu.
"Tas ir diezgan sarežģīti, jo lielākajai daļai no šiem cilvēkiem tomēr ir vajadzīgs atbalsts ikdienā, arī šo darbu veikšanā ir nepieciešams atbalsts," uzsvēra Ogres novada Sociālā dienesta pārstāve Zanda Vītola. "Savukārt darba devējam tās ir liekas izmaksas."
Kā liecina aizvadītajā gadā veiktais pētījums par personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātību Latvijā, šai sabiedrības grupai ir zemākais nodarbinātības līmenis – tie ir vien 14,5% personu. Salīdzinājumā personām ar citiem funkcionālo traucējumu veidiem rādītājs ir būtiski augstāks – līdz pat 46%.
Piemēram, Ogrē jau pusgadu darbojas specializētās darbnīcas, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem var apgūt darba prasmes.
"Apgūt darba prasmes, lai veiksmes gadījumā šie cilvēki varētu iekļauties atklātā darba tirgū," skaidroja Vītola.
Lai sekmētu šo personu iekļaušanu darba tirgū, kā galvenie virzieni tiek minētas subsidētās darbavietas, kvotu sistŗma vai nodokļu atvieglojumi, kā arī sociālā uzņēmējdarbība, kur jau šobrīd ir tā saucamie veiksmes stāsti, tostarp uzņēmums, kas darbojas, lai darba tirgū satiktos abas iesaistītās puses.
"Viņi strādā kā starpposms – ja uzņēmumam ir nepieciešams izdarīt kādu mazu darbiņu, viņi nodod šim uzņēmumam," skaidroja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa. "Savukārt šis uzņēmums veido datubāzi, kurā apkopo cilvēkus ar dažādu invaliditāti, galvenokārt garīga rakstura traucējumiem."
Kā norāda Regita Zeiļa, jau šobrīd Latvijā ir atsevišķi pilotprojekti, piemēram, nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pašvaldību līmenī programmas atbalsta personālam.
"Šis jautājums viennozīmīgi aktualizēsies," uzskata Zeiļa. "Šobrīd mēs redzam kritisku pieprasījumu pēc darbaspēka. Tā patiešām ir,
šis ir tas nenovērtētais, neredzamais darbaspēks, un uzņēmumi, tikai mazlietiņ piepūloties, patiesībā var ne tikai dabūt sev šo vērtību – izdarīto darbu –, bet arī palīdzēt mainīt situāciju, kāda nodarbinātībā ir cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem."
Kā secināts pētījumā, lai situāciju mainītu, personas ar garīga rakstura traucējumiem jau kopš agras bērnības mērķtiecīgi būtu jāvirza darba tirgū, kas paredz Latvijā stiprināt speciālās izglītības jomu.
Latvijā pieaug cilvēku ar invaliditāti skaits, tostarp personu ar garīga rakstura traucējumiem. 2020. gada nogalē tie bija nepilni 28 tūkstoši.
