Garā ziema ietekmē zivis – tām trūkst skābekļa un gaismas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Šī gada anomālie laika apstākļi ar ieilgušo ziemu un biezo ledus un sniega kārtu ūdenstilpnēs sākuši veicināt zivju slāpšanu. Pirmkārt, tas notiek dīķos un seklos, lielākoties, mežu ezeros, - stāsta Latgales zivju inspekcijas darbinieki. Zivīm pietrūkst skābekļa un gaismas. Turklāt ir arī bažas par to, cik straujš būs pavasaris: ja palu ūdens strauji celsies un tikpat ātri kritīs, nav izslēgts, ka šī gada jauno zivju pienesums, piemēram, līdakām, var nenotikt. Tā uzsver ekologi un zivju pētnieki.

Ledu uz Latgales ezeriem ap pusmetra biezumā ar saviem urbjiem šobrīd uzmēra ikviens zemledus makšķerēšanas cienītājs. Šos rādītājus, oficiāli veicot mērījumus, apliecina arī ihtiologi un ekologi, kas nodarbojas ar zivju pētniecību.

„Ledus biezums ir ļoti liels. Pavisam nesen mēs bijām uz Sventes ezera, tur ledus biezums bija gandrīz 60 cm, tas ir ļoti daudz. Turklāt vēl biezā sniega sega, kas neļauj gaismai iespīdēt. Ja ledus būtu caurspīdīgāks un saule kaut drusku iespīdētu, būtu drusku vieglāk. Bet tur šobrīd viss ir ļoti tumšs, un viss ir noslēgts. Ar to varētu izskaidrot, kāpēc šogad arī cope makšķerniekiem nav tā labākā,” saka Daugavpils Universitātes zinātnieks, profesors Arvīds Škute.

Makšķernieki atzīst, ka situācija ar zivju eksistences problēmām biezā ledus gadījumā pastāv vai ik gadus. Tomēr zivju pētnieki uzsver, ka šis gads zivju populācijai Latgales ūdenstilpnēs varētu būt smagāks, to apliecina arī Arvīds Škute: „Izskatās, ka zivīm ir grūti. Ziema ir ievilkusies pārāk tālu. Ne tikai marts, bet arī aprīlis jau kļuvis par ziemas mēnesi, un tas jau ir daudz par daudz. Zivis ir pielāgojušās katru gadu ziemu pavadīt zem ledus, bet viņu rezerves nav bezgalīgas, un bioloģiskais pulkstenis tikšķ un saka, ka jāsāk aktīva dzīve, bet viņas to nevar darīt. Tāpēc izskatās, ka ar zivju slāpšanu ezeros varētu būt visai bēdīgi.”

„Tās ūdenstilpnes un ezeri, kurām nav caurtekas, būs pirmie, kur sāksies zivju slāpšana. Tie arī ir mazie mežu ezeri,” Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecākais inspektors Teodors Binders arī atzīst, ka zivju slāpšana vairākos Latgales ezeros, ņemot vērā šī gada dabas apstākļus, varētu būt iespējama un jau arī sākusies.

Tas var skart vairākas zivju sugas, stāsta ihtiologs Arvīds Škute: „Lielākā vai mazākā mērā tas atsaucas uz teju visām zivīm. Visjūtīgākās ir lašveidīgās zivis no sīgu dzimtas - sīgas, repši. Arī zandarti un līdakas. Varbūt raudas un karūsas mazāk. Bet principā visas zivis ir ietekmētas.”

Taču uz situāciju ūdenstilpnēs un zivīm atsauksies ne vien ieilgusī ziema, bet arī tas, kāds būs pavasaris, brīdina profesors Arvīds Škute, un mums ir iespēja šogad zaudēt lielu daļu zivju, kas būtu varējušas papildināt Latgales upes un ezerus.

„Tā izskatās, ka mūs gaida ļoti straujš pavasaris. Tas arī nekas labs nav, jo draud ar paliem un plūdiem. Līdakas, piemēram, nārsto ļoti agri, citus gadus tas notiek februārī un martā, kad ledus jau ir no krastiem atgājis nost. Bet šogad nekas nav aizgājis, ledus joprojām turas, un nav, kur nārstot. Ja tagad strauji celsies ūdens līmenis un ja līdakas un citas zivis agri nonārstos, bet ūdens līmenis pēc tam strauji kritīs – ikri karāsies krūmos, tad pazudīs viss šī gada zivju pienesums. Es pats esmu redzējis, kā pirms dažiem gadiem Laucesas upē, kad strauji kritās līmenis, zivju ikri palika uz kokiem, un tā mēs arī šogad varam zaudēt zivju šī gada jauno paaudzi,” bažas pauž profesors Škute.

Zivju dīķu saimnieki, lai palīdzētu zivīm, jau sākuši cirst lielos āliņģus, veicinot aerācijas procesu, bet dabiskajās ūdenstilpnēs dzīvojošo zivju likteni var izšķirt tikai un vienīgi dabas apstākļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti