Izskanējušas ziņas, ka Latvijai par gaisa slikto kvalitāti draud pusmiljons eiro naudas sods. Slikta gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, un kādā karstā, saulainā dienā tā pārsniegusi normu teju 20 reizes.
"Runājot par gaisa kvalitāti pilsētā, par to atbildīga ir Rīgas dome (RD). Un Valsts vides dienests (VVD) kontrolē uzņēmumus, kas tiešā veidā ietekmē gaisa kvalitāti. Tiek sekots līdzi, kā ikdienā tiek ievēroti visi punkti," sacīja VVD preses sekretāre Jūlija Ņikitina.
"Vairāk nekā 10 gadus mēs konstatējam šos pārkāpumus. Kontrolējošās iestādes, protams, ir norādījušas uz tiem. Arī ministrija ir norādījusi, ka nepieciešams rīkoties. Bet diemžēl, ja nav ārējais spiediens - šajā gadījumā Eiropas Komisija (EK), tad attieksme nav bijusi tāda līmenī, kā tai vajadzējis būt.
Šādu gaisu elpot rīdzinieki nedrīkst, uzsvēris vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība). Viņš galvaspilsētas mēram uzdevis steidzami sakārtot šo jautājumu. Rīcības plānā labojumi ir veikti, bet Rīgas Domes (RD) Mājokļu un vides departaments šo problēmu uzskata par pārspīlētu.
Gaiss Rīgā ir diezgan labs, un tai ažiotāžai, kas tika taisīta ir mazs sakars ar faktisko gaisa kvalitāti.
Kas attiecas uz gaisa kvalitātes uzlabošanu, tur ir ko darīt. Rīgā nav tik labs gaiss kā mežā, bet uz to vajag tiekties," pavēstīja RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
"Līdz šim pārsniegumi ar putekļu piesārņojumu joprojām ir novēroti. Kā 2005.gadā sākas, tā līdz šim nav nācies Rīgā nodrošināt normatīvu ievērošanu. Gaisa piesārņojums, kas pārsniedz normas, var izraisīt sirds un asinsvadu problēmas, plaušu vēzi un bronhiālas slimības," sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola.
"Lielākais gaisa piesārņotājs ir transports, tāpēc visefektīvāk ir sakārtot transporta sistēmu Rīgā, ko arī Rīga katru dienu dara. To rīdzinieki redz," raidījumam "Vides fakti" pavēstīja RD pārstāvis Askolds Kļaviņš.
Veloceliņu izbūve un maksas iebraukšana pilsētā jau ir izraisījušas asas diskusijas, bet tas ir viens no reālākajiem risinājumiem pilsētas gaisa uzlabošanai. Otrs lielākais piesārņotājs ir apkure – apsaimniekotājiem ir rūpīgāk jāpārdomā, ar kādu kurināmo tiek apsildītas mājas. Un, protams, tik bieži aprunātā osta.
2012.gada septembrī tika risināta jau gadiem ieilgusī problēma starp naftas pārkraušanas termināliem un Sarkandaugavas, Kundziņsalas iedzīvotajiem. Raidījums "Vides fakti" novērtēja, kas pa šiem gadiem ir mainījies. Kliegšanas un solījumi ir skanējuši no Sarkandaugavas un termināliem.
Valdībai ir jāizlemj - cilvēki vai bunduļi. Galu galā, tas gaiss mums ir jāelpo," pirms diviem gadiem sašutuši bija iedzīvotāji.
"Pēc personīgiem novērojumiem, smakas ir pazudušas, jo VVD sācis aktīvi darboties. Nevar izslēgt, ka arī uzņēmēji palikuši pretimnākošāki - viņi saprot, ka neatrodas uz neapdzīvotas salas, bet gan blīvi apdzīvotā vietā. Ir mainījušies īpašnieki un kravas, kuras tiek pārvadātas," situāciju pēc diviem gadiem vērtē Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāvis Ēriks Daliba.
Normatīvajos regulējumos nav nekas veikts, līdz ar to, atkārtojoties 2012.gada notikumiem, iedzīvotāji būtu tikpat bezspēcīgi.
"Mēs nevaram uzcelt stikla sienu. Mūsu spēkos ir izmainīt to, lai kraušana tiktu veikta precīzi un droši pret apkārtējiem," sacīja Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas kontroles nodaļas vadītājs Juris Dalbiņš.
Plānots arī pārcelt tālāk kādu no termināliem, atzina RD pārstāvis Kļaviņš, kurš no darba cenšas braukt ar sabiedrisko transportu: "Tass ir visērtāk priekš manis. Uz darbu es mēdzu braukt gan ar auto, gan ar sabiedrisko, gan ar velosipēdu. Objektus labprāt apsekoju ar velosipēdu, tas ir daudz ērtāk, jo nav vajadzīgs uzvalks."
Kamēr Rīgā gaisa kvalitāte tiek uzlabota, iedzīvotājiem atliek biežāk doties dabā.
