Lielāks oglekļa dioksīda daudzums gaisā ir lielāks barības vielu daudzums augiem. Oglekļa dioksīds veicina fotosintēzi, kuras rezultātā augi uzņem oglekļa dioksīdu no gaisa un gaismas ietekmē to pārvērš cukurā. Augi spēj ātrāk augt un tiem ir lielāka zaļā masa. Turklāt šādā gadījumā tie arī aiztur vairāk ūdens, neļaujot tam strauji iztvaikot.
Īpaši vairāk zaļuma kļuvis tieši pasaules sausajos reģionos.
Analizējot satelītu informāciju laika posmā no 1982. līdz 2010. gadam, secināts, ka teritorija, ko klāj zaļumi, pieaugusi par 11 procentiem.
Ir arī teritorijas, kur zaļo zonu ir kļuvis mazāk. Eiropā tie pārsvarā ir atsevišķi Skandināvijas reģioni, kā arī Spānijas un Portugāles dienvidi.
Lielākais zaļās masas pieaugums novērots daudzviet tuksnešainos apgabalos un savannās, kur ir slikti lauksaimniecības apstākļi. Pētnieki uzskata, ka šis atklājums pierāda, ka oglekļa dioksīda pieaugums atmosfērā uzlabo lauksaimniecības un mežsaimniecības apstākļus minētajos apvidos.
Lapu klāto teritoriju procentulā izmaiņa laika posmā no 1982. līdz 2010. gadam
Par to, cik būtiski oglekļa dioksīda pieaugums gaisā ietekmē augu augšanu, bijis daudz spekulāciju, jo līdz šim pētījumam bija grūti aptvert un atspoguļot izmaiņas visā pasaulē, skaidro pētnieks Rendels Donohjū.
Pēc viņa teiktā, pētījums izdevies, jo pētnieki veiksmīgi izmantojuši satelītinformāciju kopā ar datormodelēšanu.
