Gada pirmajās 15 dienās mediķi uz slimnīcu nogādājuši 42 cilvēkus ar ķermeņa atdzišanu un vēl 21 cilvēku ar apsaldējumiem. Daļa ir gados veci cilvēki, kuri dzīvo vieni.
„Viņam notiek kāds veselības saasinājums. Teiksim, cilvēks vecuma dēļ pakrīt, nespēj piecelties vai kāda pēkšņa saslimšana, teiksim, insults, arī nokrīt un nespēj piecelties, nespēj pasaukt palīgā. Un savās mājās vai savā pagalmā, lauku sētā nokrīt un paliek bezpalīdzīgā stāvoklī,” piemērus min Neatliekamās medicīniskās
Kad kaimiņi vai piederīgie apciemo, tad atklāj notikušo.
Piemēram,
Rīgā pērn bijuši divi vai trīs gadījumi, kad cilvēki nosaluši savās mājās.
Tādēļ Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice aicina pievērst uzmanību ne tikai cilvēkiem uz ielas, bet arī saviem tuviniekiem un kaimiņiem:
„Ja viņš ir arī viens, jebkurā gadījumā mēs aicinām vērsties [pēc palīdzības], nesalikt rokas un tad sēdēt šajā aukstajā dzīvoklī. Meklēsim risinājumu kopā. Bet ir tomēr ļoti svarīgi izkurināt telpas, nepārkurināt tās. Kaimiņi, kad jūt, ka nekurina, lūdzu, zvaniet, iesim apsekosim, jo tas tiešām nav normāli, ja cilvēks savās mājās nosalst. Tas ir tiešām ļoti bēdīgi. Tur nu arī mēs varētu teikt, ka mēs, sabiedrība, esam atbildīgi par to, kas notiek kaimiņos, jo Sociālais dienests arī nevar zināt visu.”
Ilze Bukša no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta norāda, ka svarīgi parūpēties par saviem tuviniekiem, kas dzīvo vieni:
„Piemēram, mums ir situācijas, kad seniors iet uz savu malkas šķūnīti, paslīd, nokrīt, turpat paliek malkas šķūnītī guļam. Turpat mājās lauku sētā, piemēram, aiziet uz koridoru pakaļ malkas groziņam, arī nokrīt tur, nespēj piecelties. Tiešām tie ir gados veci cilvēki, kas dzīvo vieni. Tad
vecam cilvēkam, īpaši, ja viņam ir dažādas hroniskas saslimšanas, ķermeņa atdzišana var sākties vēl straujāk nekā veselam cilvēkam.”
Tādēļ svarīgi piezvanīt tuviniekam katru dienu noteiktos laikos, biežāk apraudzīt. Brīvdienās sanest malku mājā un sagādāt pārtiku no veikala, lai aukstā laikā lieku reizi nav jādodas laukā. Attālākās lauku mājās sarunāt kādu kaimiņu, kas varētu apraudzīt tuvinieku.
Citā daļā gadījumu dažādas nelaimes notiek uz ielas.
„Vēl pirmdien bija situācija, kad cilvēks gados bija paklupis, pakritis un bija guvis kājas traumu, arī nespēja piecelties un kādu laiku pavadīja zemē guļot, kamēr cilvēki nāca garām un pamanīja šo situāciju,'' stāsta neatliekamās palīdzības dienesta pārstāve Bukša.
Tomēr bieži cilvēki nonākot bezpalīdzīgā stāvoklī, jo bijuši alkohola reibumā.
„Alkohola reibumā cilvēks vairs nespēj novērtēt adekvāti apkārtējās vides ietekmi, arī savu rīcību nekontrolē. Apsēžas, iemieg uz soliņa vai turpat zemē un kādu laika pavada nekustīgi zemē aizmidzis. Tad, kad garāmgājējs iet garām, pamodina, ja pamodina, tad vai nu cilvēks pieceļas, ja nav ilgi gulējis un var doties tālāk, vai nu diemžēl ir situācijas, kad jau sākusies ķermeņa atdzišana un var sākties nopietnas komplikācijas,'' skaidro Bukša.
Cilvēks var gūt nopietnus apsaldējumus, kas var beigties arī ar roku vai kāju amputāciju. Var arī nosalt un iet bojā. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā norāda, ka alkohola reibums veicina ķermeņa atdzišanu.
Centrā no oktobra līdz pagājušās nedēļas vidum nogādāti 19 ķermeņa atdzišanas dēļ miruši cilvēki, trīs no kuriem sievietes un 16 vīrieši. Pirms gada šajā periodā mirušo bija par 16 cilvēkiem vairāk. Lielākā daļa nosalušo bija Latgalē. Ekspertīzes un izpētes departamenta vadītāja vietniece Jolanta Vamze-Liepiņa norāda, ka situācijas var būt dažādas:
„Vispārēju ķermeņa atdzišanu var izraisīt, arī cilvēkam atrodoties kādā bezpalīdzības stāvoklī, traumas gadījumā, situācijā, kad iestājies kāds akūts veselības traucējums, piemēram, cukura diabēta vai sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Līdz ar to cilvēki vienkārši guļ uz zemes, atrašanās vietas var būt dažādas. Tā var būt iela, kāds lauku ceļš vai dzīvojamās ēkas kādas, kas ir neapkurinātas, vai arī kādas sabiedriskas telpas.”
Jaunākais ķermeņa atdzišanas dēļ mirušais cilvēks ir 21 gadu veca sieviete no Kurzemes ar alkohola koncentrāciju asinīs, kas bija 2,61 promile. Tikmēr vecākā nosalusī bija kāda 80-gadīga sieviete no Latgales, kas alkoholu lietojusi nebija, stāsta Jolanta Vamze-Liepiņa:
„Līdz ar to varam domāt, ka varbūt bija fonā arī sirds asinsvadu saslimšana. Šī konkrētā visvecākā persona, kas mums ir minētajā periodā, tā ir uz ielas atrasta.”
Ja uz ielas redz nokritušu cilvēku, jāpienāk un jāmēģina uzrunāt. Ja neatbild, vajag papurināt aiz pleca un saprast, kas noticis, norāda mediķi. Varētu būt, ka cilvēks ir iesnaudies un pēc pamošanās var doties tālāk. Ja cilvēks atbild, jāvaicā, vai nav vajadzīga palīdzība, piemēram, izsaukt pašvaldības policiju, kas nogādā drošībā. Ja uz zemes gulošais cilvēks nereaģē, tad jāsauc mediķi.
Rīgā kopš rudens ķermeņa atdzišanas dēļ miruši divi cilvēki. Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice secina, ka
iedzīvotāji šoziem aktīvi informē arī mobilo brigādi, kas sniedz atbalstu bezpajumtniekiem un nogādā viņus patversmē:
„Varbūt atgādināšu tālruņa numuru - 27023550. Ziņot var par bezpajumtnieku pulcēšanās vietām vai dārziņos ievēro, ka ir apmetušies. Tad attiecīgi mūsu mobilā brigāde, sadarbojoties ar policiju, apseko šīs vietas. Ja cilvēks apdraud savu dzīvību, viņam tiek piedāvāts vērsties patversmē.”
Rīgā kopumā darbojas septiņas patversmes, kas piedāvā vakariņas, jumtu virs galvas, tīru gultas veļu, mazgāšanās iespējas, dezinfekcijas un galvenais - sociālā darbinieka konsultāciju.
No apmēram 890 vietām naktspatversmēs pirmdien bija aizpildītas ap 640. Pēdējās dienās klientu kļuvis vairāk.
