Daugavpils novada Vecsalienas pagasta teritorijā ugunsgrēks mežā bija izcēlies no ugunskura, pie kura darbu veikšanas laikā sildījušies krājas kopšanas cirtes izpildei nolīgtie strādnieki. Par meža ugunsgrēku virsmežniecībai paziņoja kādreizējais meža īpašnieks un viņš pastāstīja, ka jau pirms divām nedēļām informējis tagadējo meža īpašnieku par to, ka no atstāta ugunskura gruzd meža zemsedze un jau gāžas koki, jo ir nodegušas saknes. Meža īpašnieks neko nedarīja, lai novērstu degšanu savā mežā un tādējādi pie dzēšanas darbiem ķērās virsmežniecība.
Tas, ka meža ugunsnedrošais laika posms Daugavpils pusē parasti iestājas krietni agrāk nekā citu virsmežniecību teritorijās un ka parasti nākas dzēst meža kultūras, kam par iemeslu ir kūlas dedzināšana, virsmežniecības darbiniekiem nekas neparasts nav, taču šoreiz dzēst mežu bija jādodas ziemā.
Ugunsgrēka dzēsējiem nācās strādāt ne tikai ar ūdens šļūtenēm, bet arī zāģēt sagāzušos un sasvērušos kokus, lai tiktu klāt gruzdošajām zemdegām, kā arī pārvietoties pa līdz pat 60 centimetrus dziļumā izdegušo kūdru. Šāda veida ugunsgrēkus, kas ir kūdras augsnē, vispār dzēst ir ļoti sarežģīti, it īpaši ziemā.
Meža ugunsgrēka dzēšanā piedalījās virsmežniecības Meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs un virsmežniecības kurinātāji, kuriem ir pieredze.
Varētu jau paļauties uz sniegu un salu un neko nedarīt un gaidīt, ka uguns apdzisīs pati, bet bija liela iespējamība, ka ar katru dienu varētu palielināties izdegusī platība par desmitiem kvadrātmetriem, jo zemdegas neatlaidīgi iet uz priekšu, parasti tās pašas neapdziest.
Tikai 100 metru attālumā no ugunsgrēka vietas atrodas 60 hektāru liels kūdras purvs, kurā vēl līdz 1994.gadam notika kūdras ieguve. Tas jau bija pietiekami nopietni, lai nepaļautos uz sniegu un neatstātu bez ievērības gruzdošo mežu. Ja uguns tiktu līdz kūdrai, tad ir pavisam slikti, jo kūdras dzēšana ir ļoti darbietilpīgs, dārgs un bīstams pasākums.
Tāpēc meža īpašniekiem ir svarīgi arī ārpus ugunsnedrošā laikposma neatstāt mežā nenodzēstus ugunskurus kūdrainās augsnēs.