377 tūkstoši kvadrātkilometru lielā Baltijas jūra ir visjaunākā jūra uz mūsu planētas, turklāt tā ir viena no retajām, kuras ūdens ir ar zemu sāls saturu, un tas ļauj tajā dzīvot retiem jūras augiem un dzīvniekiem. Tomēr tās ekosistēma ir īpaši neaizsargāta pret vides izmaiņām ko rada cilvēka darbība. Toksisko aļģu izplatība jau esot tik liela, ka Baltijas jūra atzīta par vienu no lielākajām mirušajām zonām pasaulē.
„Visām valstīm, kas atrodas Baltijas jūras krastā, ir jānāk kopā un jāsēžas pie kopīga sarunu galda, un jārisina šie jautājumi. Viena no šādām iespējām būs klimata konference Parīzē 2015. gadā,” stāsta Francijas institūta Latvijā direktors Denī Diklo.
Lai pievērstu uzmanību dzīvās vides apdraudējumam Baltijas jūrā, Francijas institūts izveidojis ceļojošo afišu izstādi, kurā parādīta gan daudzveidīgā Baltijas jūras fauna un flora, gan tas, kādu ietekmi uz jūras vidi atstāj intensīvā jūras satiksme, zvejošana, energoresursu ieguve un arī tūrisms un izklaide.
Izstādes apmeklētājs Olafs Nolendorfs gan ir diezgan skeptisks: „Es nezinu, vai atpūtnieki var daudzko iespaidot šajā jomā. Ekonomika, politika - tas jau vairāk. Cilvēki var vienīgi protestēt.”
Bet Denī Diklo uzskata - ja cilvēki nāk uz izstādi, nāk to aplūkot, tas jau nozīmē, ka viņus interesē Baltijas jūras drošība.
Ceļojošā izstāde ''Baltijas jūra - apdraudētā dzīvā vide'' šā gada laikā apceļojusi jau vairākas Latvijas pilsētas. Jūrmalas muzejā tā būs apskatāma līdz 14. septembrim, bet jau 1. oktobrī tās pieturvieta būs Latvijas Dabas muzejs Rīgā.
