Gatavojoties izstādei, muzeja speciālisti bija noraizējušies, ka sausuma dēļ šogad nebūs ko izlikt rādīšanai. Taču 16.septembrī darbinieki no meža atgriezušies ar pilnām kastēm. "Mums atnesa milzu apaļpūpēdi. Bet, kā jau visas sēnes, sākumā tas bija maziņš, ne aitas lielumā. Šogad aug sviesta bekas - zeltainas, zem lapeglēm skaistā zelta krāsā.
"Izskatās, ka sēnes ieņēmušas zemo startu, gatavas augt. Ir daudz pavisam maziņo, kad beciņai vēl nevar pateikt sugu, kad lien no sūnām. Iespējams, ka sēņu laiks vēl priekšā. Tas protams, atkarīgs no laika apstākļiem," stāsta LDM mikoloģe Inita Dāniele.
Ēdamās, indīgās un reti sastopamās sēnes ievāktas galvenokārt Ogres, Tukuma un Rīgas apkārtnē. "Šoruden jau esmu bijis sēņot. Salasīju visu ko, izņemot suņu sēnes. Apšu kundziņus, gailenes, priežu bekas," stāsta izstādes apmeklētājs Leonards Vingre.
"Pazīstu gandrīz visas, ko es te redzēju. Bet šitās nesen sākām ēst. Saulsardzene... garšīga kā cepta karbonāde," pavēstīja izstādes apmeklētāja Anna Ribakova.
"Te ir daudz tādu sēņu, par kurām līdz šim neko nezinājām. Redz, piemēram, šīs - izrādās, ka tās ir ēdamas, bet no skata gluži kā suņu sēnes. Baidāmies no tādām sēnēm. Nav pievilcīgas. Labāk neriskēt," atzīstas izstādes apmeklētāja Svetlana Ivaščenko.
Mikologi skaidro, ka daļa sabiedrības, kas pastiprināti interesējas par sēnēm, kļūst aizvien izglītotāka. Māk atšķirt ne tikai ēdamas no indīgajām, bet arī sēņu sugas. Tās fotografē un veido bilžu kolekcijas. "Bet, no otras puses, pieaug arī to cilvēku skaits, kurus tas mežs biedē. Īpaši bērni, jaunieši, jaunie vecāki, kas paši no tā meža drusku baidās. Un bērnus arī uz mežu vairs neved," piebilst mikoloģe Inita Dāniele.
Izstāde būs apskatāma visu nedēļu, un muzeja speciālistes aicina sēņotājus interesantas un retas sēnes ņemt līdzi. Jo jebkura sēne var kļūt par izstādes naglu.
