Parasti sāpēm ir iemesli, sāpes nerodas tukšā vietā pašas no sevis, uzsvēra Salgrāve: “Tātad vai nu mēs tās provocējam ar savu dzīvesveidu, ar savu attieksmi, raksturu, vienalga, ar jebkurām darbībām.”
“Pirmais, ko vajadzētu saprast, – ko es pats esmu izdarījis, lai šo situāciju veicinātu, bet, ja šīs sāpes ir tādas, ka tās jums ir pirmo reizi un jūs esat jau kādreiz bijuši pie ārsta, bet nekas tāds līdz šim nav gadījies, tad jums tomēr ir vajadzīga diagnoze un ir jāsaprot, kas ir šīs problēmas cēlonis,” viņa norādīja.
Ja ir noteikta diagnoze, ir iespējams labāk saprast, kā rīkoties, ja sāpes pastiprinās.
“Ja ir diagnoze un ja jums šī situācija ir jau atkārtota, jūs varat sev veidot plānu, ko darīt paasinājuma brīžos, bet, ja tā ir pirmā reize, ir vajadzīga ārsta konsultācija, izmeklējumi,” uzsvēra Salgrāve.
Turklāt, ja sāpēm pievienojas citas sūdzības, diagnozes noteikšana ir vēl steidzamāka.
“Ja sāpes pastiprinās vai ir nakts sāpes, vai pievienojas citas sūdzības – drudzis, temperatūra, slikta dūša vai vēl citas, tajā brīdī mums ir jāskatās, vai sāpes nav saistītas ar kādu no iekšējiem orgāniem, kādu iekaisumu, citu nelabvēlīgu procesu, līdz ar to tās nav tik vienkāršas un parastas, tajā brīdī meklējam ārstu un diagnozi daudz ātrāk,” fizioterapeite stāstīja.
Viņa skaidroja, ka muguras sāpes un sāpes vispār iedalās akūtās un hroniskās: “Tās, kas ir akūtas, ir, kas jums notiek strauji un pēkšņi. Sāpēm ieilgstot, to periodu sauc par subakūtu sāpju periodu, un no sešām nedēļām, ja cilvēkam sāp, tad tās jau ir hroniskas sāpes. Bet tas iedalījums vairāk svarīgs terapijas nolūkiem, lai saprastu terapijas efektivitāti, varbūt arī mainītu terapijas plānu.”
