Nakts ziņas

Maskavā aizturēti opozīcijas atbalstītāji

Nakts ziņas

Telefonintervija ar Zitu Kaminsku

ES līmenī spriež par invalīdu tiesībām

ES līmenī trūkst sapratnes par personām ar invaliditāti

Pirmdien Rīgā sākās augsta līmeņa Eiropas Savienības (ES) amatpersonu konference, kurā tiek spriests par personu ar invaliditāti stāvokli Eiropas Savienībā. Secinājums gan visai bēdīgs - “Naudas pietiek, bet trūkst saprašanas”.  

Pirmdien uzsāktā diskusija ir būtībā par 80 miljonu cilvēku iespējām un tiesībām. Tieši tāds ir kopējais personu ar invaliditāti skaits ES.

Viens no diviem galvenajiem jautājumiem, kas izcelti šīs tikšanās laikā, ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība. Otrs – iekļaujošā izglītība, kas ar to iet roku rokā. Tikšanās laikā izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile atzina, ka Latvija šajā jomā ir tikai ceļa sākumā.

“Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem datiem pamatizglītību šobrīd iegūst gandrīz 15 000 cilvēku ar dažādām speciālajām vajadzībām, no tiem gandrīz puse mācās vispārizglītojošajās skolās,” norādīja ministre.

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks skaidroja, ka iekļaujošā izglītība zemā līmenī ir arī Eiropas Savienības vadošajās valstīs, kur līdzekļu bērniem ar invaliditāti draudzīgas izglītības sistēmas veidošanai pietiktu, bet trūkst izpratnes par šo jautājumu.

“Francijā 80% no bērniem ar autismu nav piekļuves normālai izglītībai. Un tur ļoti daudzi cilvēki ar dažādiem psihiskiem traucējumiem tiek sūtīti uz Beļģiju dzīvot un ārstēties, jo nav attiecīgu vietu, kur dzīvot un ārstēties,” stāstīja Muižnieks.

Preses konferencē tikšanās sākumā Muižnieks arī skarbi izteicās par Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu izlietojumu.

“Ļoti daudz nauda ir izmantota, lai remontētu vecas iestādes, pat lai uzbūvētu kādas jaunas iestādes, nevis lai veicinātu cilvēku iekļaušanu sabiedrībā. [..]  Mēs visi zinām, ka lielas psihiatriskas iestādes ir sliktas, cilvēktiesību pārkāpumus veicinošas. Kāpēc? Jo tās ir prom no sabiedrības, prom no sabiedrības acīm, un tur notiek visādas brīnumu lietas, tur ir slikti apstākļi, tur ir necilvēcīga apiešanās,” norādīja Muižnieks.

Eiropas Cilvēku ar invaliditāti foruma valdes priekšsēdētājs Janis Vardakastanis gan atzina, ka nevar aizvērt ārstniecības un sociālās iestādes bez labām alternatīvām, bet uzsvēra, ka to neesamība nedrīkst būs par iemeslu deinstitualizācijas kavēšanai.

“Tie, kas pastrādājuši noziegumus, tiek tiesāti, pirms ielikti cietumā. Cilvēki ar invaliditāti tiek ieslodzīti dažādās iestādēs, tikai pamatojoties uz varas orgānu lēmumu,” sacīja Janis Vardakastanis.

Tieši šogad Eiropas Savienībai būs jāatskaitās Apvienoto Nāciju Organizācijai, kā izdevies ieviest dzīvē 2011.gadā ratificēto konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt