Pētījumi, kas pasaulē tiek veikti vismaz 20 gadu garumā, apliecina sirds slimību un gripas saikni. “Ja paskatāmies uz Latviju, pilnīgi skaidri redzam pīķus – gripas epidēmijas laikā pieaug kopējā mirstība un mirstība no kardiovaskulārām saslimšanām. Tas pats saistās ar jebkuru citu infekciju slimību un šai gadījumā ar Covid-19,” stāstīja Ērglis.
Infekciju izplatīšanās laikā ir daudz vairāk jādomā par hroniskiem pacientiem, uzsvēra profesors. “Tādēļ es aicinātu Covid-19 laikā vēl vairāk pievērsties savai kardiovaskulārajai veselībai.
Ir pilnīgi skaidrs viens – slimību nedrīkst ielaist. Mirst ne jau no paša vīrusa, bet no komplikācijām, ko tas izraisa, norādīja ārsts.
Biedrības ParSirdi.lv vadītāja Mauriņa papildināja, ka Covid-19 laikā dažādu faktoru ietekmē palielinās sirds slimību risks arī tādēļ, ka dzīvesveids kļūst mazkustīgāks, uzturs – neveselīgāks, stresa līmenis – augstāks. Šādu Covid-19 ietekmi uz paradumiem apliecinājusi biedrības nesen veikta iedzīvotāju aptauja. Tajā arī atklāts, ka pandēmijas laikā vairāk laika tiek pavadīts viedierīcēs, mazāk laika veltot kustībai, atpūtai – tas galvenokārt attiecas uz jauniešiem.
Ērglis arī norādīja, ka īsti nepiekrīt bieži dzirdamam apgalvojumam, ka infarkts kļūst “jaunāks”. “Mēs vienkārši ilgāk dzīvojam un ilgāk esam jaunāki. Pasaules Veselības organizācija saka, ka mēs esam jauni līdz 65 gadiem,” pauda ārsts.
