Degviela, ko iegūst no augiem, līdz šim bijis viens no veidiem, kā samazināt ogļskābās gāzes izmešus atmosfērā. 10 gadus Eiropas Komisija atbalstījusi biodegvielas ražošanu, tomēr pēdējā gadā arvien skaļākas kļūst diskusijas par to, ka jāierobežo tādas biodegvielas ieguve, ko ražo no pārtikā izmantojamiem augiem. Piemēram, tā ir palmu eļļa, kā arī rapsis.
Eiropas Parlamenta deputāte Korina Lepāže skaidro, ka attīstības valstīs biodegvielas ražošana paaugstinājusi pārtikas cenas, kā arī lielas platības zemes tiek izmantotas tieši tiem augiem, kas nepieciešami vērtīgās izejvielas iegūšanai. Rezultātā zeme tiek apsaimniekota un patiesībā ogļskābās gāzes apjoms atmosfērā tikai palielinās. Tāpēc parlamentāriete aicina izvērtēt, kuros gadījumos tiešām biodegviela būtu jāiegūst no pārtikas augiem, un kuros gadījumos iespējams ražot otrās paaudzes biodegvielu.
Korina Lepāže norāda, ka jaunākais ziņojums ir zināms progress biodegvielas otrās paaudzes industrijā. Tas nes līdzi līdzsvaru starp lietošanu un izmešu apsaimniekošanu, kā rezultātā to nejustu Eiropas pilsoņi savos rēķinos.
Zaļās organizācijas norāda, ka jau piecus gadus tiek meklētas iespējas ietekmēt biodegvielas ražošanu. Līdzīgi kā Eiropā, arī citur pasaulē ražošana prasījusi izcirst mežu platības un lauksaimniecībai nodot bioloģiski vērtīgus biotopus. Bet ASV pieredze rāda, ka kukurūzas cenas cēlušās par trešdaļu tieši tāpēc, ka arī tā tiek pārstrādāta biodegvielā.
„Vairāk jādomā, kā samazināt nepieciešamību pēc degvielas patēriņa, plānot pareizi pilsētvidi un pāriet uz sabiedrisko transportu. No otras puses, ir otrās paaudzes biodegviela no celulozes, aļģēm un sēnēm - tas būtu tehniskais risinājums. Tagad tiek meklēts, kā izmantot tos organismus, kurus neizmanto pārtikā vai arī pārtikas atkritumus,” stāsta Jānis Brizga no organizācijas „Zaļā brīvība”.
Latvijas Biodegvielas ražotāju asociācijā skaidro, ka Latvijā biodegvielu ražo no rapša. Tomēr tiek arī apgūtas jaunas tehnoloģijas un degvielas iegūšanā izmantotas aļģes. Asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs skaidro, ka pārstrukturēšanās tas prasītu lielas izmaksas:
„Tas ir tehnoloģijas jautājums - ja ir jauna ražošana, vajag jaunas mašīnas un pārstrādes. Bet graudi un rapsis - būtībā citi sieti, - bet var izmantot to pašu tehniku. Tas ir ļoti svarīgi zemniekam Nevar būt tā, ka viena tehnika stāv, tad tas neatmaksājas. Variantu ir daudz, no kā ražot, bet jautājums ir par ekonomisko izdevīgumu. Tas ir politisks jautājums un valdībai jāizšķiras, pa kuru ceļu mēs ejam. Bet pagaidām zemniekiem tas ir izdevīgi.”
Līdz šim normas paredz, ka Eiropā līdz 2020. gadam dalībvalstīm jāpanāk vismaz 10% biodegvielas īpatsvars transporta benzīna un dīzeļdegvielas patēriņā. Biodegvielai noteiktais mērķis ir saistošs ar nosacījumu, ka tās ražošana ir ilgtspējīga, un otrās paaudzes biodegvielas kļūst komerciāli pieejamas. Bet Zviedrija līdz šim laikam apņēmusies pilnībā pāriet uz biodegvielas lietošanu.
