EP deputāti aicina ES Padomi noraidīt ierosināto atļauju un mudina Komisiju neierosināt atļaut jaunas ģenētiski modificēto organismu (ĢMO`) šķirnes, pirms nav uzlabotas risku novērtēšanas metodes.
EP deputāti pieņemtajā rezolūcijā (385 balsis par, 201 pret un 30 atturējās) iebilst pret kukurūzas šķirnes ‘1507’ atļaušanu, norādot, ka tas pārsniegtu Komisijas pilnvaras, kas noteiktas ES tiesību aktos par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē. Viņi arī piebilst, ka Komisija savā ierosinājumā nav skaidri norādījusi "konkrētas vides, ekosistēmas un/vai ģeogrāfisko apgabalu aizsardzības nosacījumus", kā tas pieprasīts tiesību aktos.
Deputāti atgādina, ka 2012. gada februārī publicētajā atzinumā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde viennozīmīgi nepiekrīt ‘Pioneer’ apgalvojumam, ka kukurūza ‘1507’ tikpat kā nekaitēs ES tauriņiem, kas nav mērķsugas (t.i., kas neapdraud kukurūzas ražu), un norāda, ka ārkārtīgi jutīgas tauriņu un kožu sugas, kas nav mērķsugas, var apdraudēt saskarsme ar kukurūzas ‘1507’ putekšņiem.
Pēdējā ģenētiski modificētā kultūraugu šķirne, kuras audzēšana tika atļauta ES, bija kartupeļu šķirne ‘Amflora’ 2010. gadā, tomēr tās lietošanu ES tirgū aizliedza 2013. gada decembrī ar ES Vispārējās tiesas spriedumu.
Vienīgā ģenētiski modificētā šķirne, ko pašlaik atļauts audzēt ES, ir Monsanto izplatītā kukurūzas šķirne ‘810’, tomēr arī tās atļaujas pagarināšana jau vairākus gadus pēc kārtas ir atlikta.
ĢMO ir dzīvie organismi, kas pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi.
Latvijā lielākā daļa novadu sevi ir pasludinājuši par teritoriju, brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem. Iniciatīva „Brīvs no ĢMO” un tās piederības zīme tika aizsākta 2010. gadā, ņemot vērā Latvijas sabiedrības lielākās daļas noraidījumu ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanai un izmantošanai pārtikā. Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.
