Pērnā gada nogalē socioloģisko pētījumu centrs SKDS veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju kofeīna un cukura patēriņu. Pētījuma dati liecina, ka enerģijas dzērienu patēriņš jauniešu vidū nemaz nav tik liels - starp visiem kofeīnu saturošajiem dzērieniem enerģijas dzēriens aizņem tikai 3%. Tikmēr likumprojektā, uz kura balstīts lēmums par enerģijas dzērienu ierobežošanu, dati ir vairāk nekā 10 reizes lielāki.
“Tas tika veikts ziemā, decembris, janvāra sākums, un tas ir laiks, kad ārā ir auksts un jaunieši, pieaugušie lieto tēju un kafiju. Tie arī satur kofeīnu, tāpēc arī tam būtu jāpievērš uzmanība,” skaidro Veselības ministrijas (VM) starpnozaru nodaļas vadītāja Inga Birzniece.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iesniedza VM savus datus, kas arī atšķiras no likumprojektā minētajiem. “Regulāra enerģijas dzērienu lietošanu - reizi nedēļā vai biežāk - 11 līdz 15 gadus vecu pusaudžu vidū, ir 8,4%,” stāsta Birzniece.
Jaunākie dati likumprojektā neparādās. Tur pamatojumā izmantoti piecus gadus veci dati - aizgūti no kādas Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) studentes maģistra darba. Saeimas dienaskārtībā jautājums par aizliegumu pārdod enerģijas dzērienus nepilngadīgajiem nonāca jau 2012.gadā, tātad kopš tā laika nekas nav mainīts un papildināts, tāpēc ir šaubas vai šāds enerģijas dzērienu ierobežojums vispār ir nepieciešams - dati rāda, ka jaunieši tos nemaz tika daudz nedzer.
Latvijā vienīgais enerģijas dzērienu ražotājs A/S “Cēsu alus”, kurš ražo “Dynamit” enerģijas dzērienus, tā arī nespēja atrast laiku, lai komentētu, kā jaunais likums viņus ietekmēs. Tāpat arī viens populārākajiem enerģijas dzērienu zīmoliem pasaulē “Red Bull” atteicās izteikt prognozes.
Taču par aptuvenām tendencēm var spriest pēc lielveikalu ķēdes “Rimi” statistikas. “Rimi” jau vairāk nekā pirms gada pārstāja nepilngadīgajiem pārdot enerģijas dzērienus. "Procentuālais samazinājums arī man nav zināms, un to mums atklāt neatļauj ari mātes kompānijas “ICA Gruppen” politika. Taču, jā, mēs varam atzīt, ka kritums ir," stāsta “Rimi Baltija” sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Bite.
„Rimi” pārstāve Laura Podskočija pērnā gada vasarā Latvijas Radio gan atklāja, ka pirmajos septiņos mēnešos enerģijas dzērienu pārdošanas kritums bijis ap 13%. Tas nozīmē, ka aptuveni šāds samazinājums varētu būt arī citos veikalos.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš uzskata, ka lēmums par enerģijas dzērienu aprites likumu, vairāk ticis balstīts uz emocijām, nevis patiešām pārbaudītiem faktiem. “Es nedomāju, ka šis likums būtiski ietekmēs tieši pārdošanas apjomus. Tā lielākā baža ir, ka tas ir nevēlams precedents no likumdošanas viedokļa, vēršoties pret konkrētu produktu grupu bez noteikta pamatojuma,” bilst Liniņš.
Taču, visticamāk, par šo likuprojektu vēl tiks diskutēts. Asociācijas "Enerģijas dzērieni Eiropā" ģenerālsekretārs Andreass Kadi iepriekš norādīja, ka likums var tikt apstrīdēts Eiropas Kopienu Tiesā un izvērsties tiesvedībā pret Latvijas valsti. Šādus pašus draudus šī asociācija ir izteikusi arī Lietuvai, kura 2014.gadā kļuva par pirmo valsti pasaulē, kurā enerģijas dzērienus aizliegts pārdot nepilngadīgajiem.
